No tiesiskuma un valsts konsekvences viedokļa slikts signāls ir pēdējā brīdī piedāvāt risinājumu jautājumā par valsts valodas eksāmenu nenokārtojušajiem Krievijas pilsoņiem, trešdien, 23. augustā, pēc tikšanās ar aizejošās valdības vadītāju Krišjāni Kariņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien, 22. augustā, konceptuāli vienojies aicināt Saeimu veikt grozījumus Imigrācijas likumā, ar kuriem tiktu dots papildus laiks Krievijas pilsoņiem nokārtot valsts valodas eksāmenu.
Kariņš skaidroja, ka likuma mērķis ir nodrošināt, ka tie cilvēki, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, integrējas mūsu sabiedrībā un apgūst latviešu valodu minimālā sarunvalodas līmenī. "Valdības mērķis nav deportēt cilvēkus, bet gan panākt, ka šie cilvēki maksimāli integrētos," uzsvēra premjers.
Viņš informēja, ka valdība nerosina Saeimu lemt mainīt prasību apgūt valsts valodu, bet gan parlaments tiek aicināts lemt mainīt pieeju, proti, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiktu aizvietotas ar termiņuzturēšanās atļaujām, dodot divu gadu laiku, lai šīs atļaujas saņemšanai personas nokārtotu valsts valodas eksāmenu.
Tāpat Kariņš norādīja, ka jāvieš skaidrība par to, cik daudz valsts valodas eksāmenu nenokārtojušo Krievijas pilsoņu atrodas Latvijā.
Viņš atkārtoja, ka valdības aicinājums Saeimai veikt izmaiņas Imigrācijas likumā paredz "mierīgā veidā virzīties uz integrāciju, nevis maldīgi uzskatīt, ka Latvijas valdība grasās kādu deportēt".
Savukārt Rinkēvičs savā vērtējumā par pēkšņi piedāvātajiem likuma grozījumiem bija skarbs.
"Likums tika pieņemts īsi pirms Saeimas vēlēšanām, kas ir brīdis, kad politiķi kļūst drosmīgi un bieži vien asi," sacīja Valsts prezidents un atgādināja, ka problēmas ar likuma prasību izpildi bija zināmas jau šā gada pavasarī.
"Tikai tagad nonākam pie diskusijas – ko darīt? Tas ir slikts signāls no tiesiskuma viedokļa, jo nevar tik ilgi vilkt garumā, sagaidīt pēdējo brīdī un piedāvāt risinājumu. Tas [ir slikts signāls] arī no valsts konsekvences viedokļa," secināja Rinkēvičs un kritizēja faktu, ka visa šī situācija tika izmantota mīta radīšanai par deportācijām, kas neatbilst patiesībai.
Valsts prezidents secināja, ka laba risinājuma šai situācijai vairs nav. Tāpat viņu izbrīna, ka valstī bijis pārāk maz diskusiju un aicinājumu ievērojamai Krievijas pilsoņu daļai mācīties valsts valodu.
Arī Rinkēvičs kā problēmu minēja faktu, ka nav zināms, cik daudz Krievijas pilsoņu atrodas Latvijā, piebilstot, ka šis skaits būšot zināms septembrī.
Valsts prezidents arī norādīja, ka valdības piedāvātais risinājums nav galīgais, jo par likuma izmaiņām būs jāspriež Saeimai, bet gala variants būs jāapstiprina prezidentam.
"Šī problēma ir jārisina un ceru, ka diskusijas Saeimā būs tādas, kas starp ne pārāk labiem lēmumiem ļaus izvēlēties optimālo. Problēma ir liela un samilzusi, labu risinājumu nebūs. Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr," secināja Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
