Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs plāno nominēt Eviku Siliņu Ministru prezidentes amatam, izriet no politiķu teiktā pēc tikšanās ar prezidentu, tomēr joprojām nav zināms, cik šaura vai plaša varētu būt nākamā koalīcija.
Trešdien Rinkēvičs tikās ar pieciem politiskajiem spēkiem – "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība un partija "Progresīvie" – lai pārrunātu iespējas nākamajā koalīcijā ietvert visus minētos politiskos spēkus.
Pēc tikšanās, kas ilga aptuveni pusstundu, no sanāksmes dalībnieku paustā izrietēja, ka Rinkēvičs nominēs Siliņu premjerministres amatam. Lai arī Siliņa pati nekomentēja, kad tas varētu notikt, tomēr pēcpusdienā Valsts prezidenta kanceleja izsūtīja informāciju, ka Rinkēvičs ar Siliņu plāno tikties ceturtdien, 24. augustā.
Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Siliņa mediju pārstāvjus informēja, ka tiklīdz saņems prezidenta nomināciju ieņemt valdības vadītājas amatu, viņa sāks oficiālas sarunas par iespējamu piecu politisko spēku koalīcijas izveidi.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu piecu politisko spēku pārstāvji neviesa skaidrību par iespēju izveidot plašu jeb piecu partiju koalīciju.
"Cerība, ka varam vienoties, ir vienmēr. Ja nebūs piecu politisko spēku koalīcija, tad mēģināsim vienoties par četru politisko spēku koalīciju. Ja arī tāda nebūs, tad iespējama ir trīs partiju koalīcija," skaidroja Siliņa.
No AS un NA pārstāvju sacītā noprotams, ka tām ir iebildes pret plašākas koalīcijas izveidi. Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS) norādīja, ka, lai neradītu priekšstatu, ka šī valdība veselu gadu veido valdību, ar jaunās valdības izveidi raiti jāvirzās uz priekšu. Smiltēns atzina, ka AS piedalīsies Siliņas vadītajās sarunās par piecu politisko spēku koalīcijas izveidi, tomēr, viņa ieskatā, labākais koalīcijas modelis ir esošais, kurā darbojas JV, AS un NA.
"Problēmu apjoms ir grandiozs. Laiks jaunas koalīcijas izveidei un apstiprināšanai ir limitēts. Ātrākais un vienkāršākais veids, kā tikt pie koalīcijas, ir saglabāt esošo," uzsvēra politiķis.
Savukārt NA pārstāvis Roberts Zīle norādīja uz sevis pārstāvētā politiskā spēka ideoloģiskām pretrunām ar "Progresīvajiem". Politiķis uzsvēra, ka ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi. Arī Zīle norādīja, ka NA ir pieredze darbā ar JV un AS. "Ticam pārbaudītām vērtībām," piebilda politiķis un atkārtoja, ka ideoloģiskās atšķirības izslēdz NA iespējas strādāt kopā ar "Progresīvajiem".
Savukārt Siliņa atzina, ka JV ilgi ir strādājusi kopā ar NA, tāpēc koalīcijas paplašināšanas sarunās viņai būs svarīgi izrunāt to, kas NA traucētu strādāt ar "Progresīvajiem".
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis pauda pārliecību, ka Siliņa būs nākamā premjera amata kandidāte un viņš ir gatavs viņai sniegt palīdzību, lai panāktu plašāku un rīcībspējīgāku koalīciju.
"Esošā trīs partiju koalīcija rezultējusies tajā, ka šīs Saeimas darbs ir vissliktāk vērtētais pēdējo 20 gadu laikā. Pārmaiņas ir neizbēgamas un katram politiskajam spēkam ir jāiziet no šiem apsvērumiem," uzsvēra Valainis.
Savukārt "Progresīvo" pārstāvis Andris Šuvajevs bija lakonisks – izredzes izveidot četru partiju koalīciju ir labas.
Siliņa gan atzina, ka viņa daļēji piekrīt katra politiskā spēka paustajam par sev vēlamāko koalīcijas modeli, tomēr Valsts prezidents šodien sacījis, ka viņš nevienu nepiespiedīs darboties koalīcijā, līdz ar to partneru nākotni izšķirs politisko spēku vienošanās.
Pēc Siliņas teiktā, Valsts prezidents iezīmējis rīcības grafiku, proti, jaunā valdība Saeimā jāapstiprina līdz septembra vidum, savukārt jaunajai valdībai 2024. gada budžets parlamentā jāiesniedz līdz 15. oktobrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
