Siliņai uztic veidot valdību  (65)

Ceturtdien preses konferencē Rinkēvičs informēja, ka, saskaņā ar Satversmes 56. pantu, viņš izdevis rīkojumu Nr.2, aicinot Siliņu sastādīt Ministru kabinetu.

"Esmu pārliecināts, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu pietiekami ātrā laikā, ka viņas pieredze un zināšanas, vadot līdzšinējās sarunas, ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu valdību," pauda Rinkēvičs.

Valsts prezidents piebilda, ka viņš guvis pārliecību par Siliņas iespējām sastādīt pēc iespējas plašāku valdību un gūt plašāku atbalstu parlamentā.

Savukārt Siliņa informēja, ka viņa piektdien, 25. augustā, sāks sarunas ar četriem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem – Apvienoto sarakstu (AS), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Nacionālo apvienību (NA) un "Progresīvajiem". Sākotnēji sarunas plānotas, tiekoties ar katru partiju atsevišķi, bet vēlāk sarunas notiks kopā ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri varētu veidot koalīciju.

Siliņa prognozēja, ka pēc rītdienas sarunām vēl nebūs skaidrība par koalīcijas aprisēm.

Ņemot vērā, ka NA jau pavēstījusi par nesadarbošanos ar "Progresīvajiem", premjera amata kandidāte tika aicināta vērtēt, cik plaša varētu būt koalīcija. Pēc viņas teiktā, ir divas iespējas, kā izveidot četru partiju koalīciju. Pirmā iespēja ir, ka koalīcijā darbotos JV, AS, ZZS un "Progresīvie", bet otrā – JV, AS, ZZS un NA. "Noteikti ir vēl citi varianti," pauda Siliņa un piebilda, ka koalīcijas sarunās svarīgākais ir iegūt vairākumu Saeimā.

Runājot par koalīcijas sarunu tempu, Siliņa kā vienu atskaites punktu minēja 15. oktobri, kad Saeimā būs jāiesniedz 2024. gada budžets. "Tas uzliks tempu partneriem izšķirties par darbošanos koalīcijā," sacīja Siliņa.

Iezīmējot nākamās valdības prioritātes, premjera amata kandidāte norādīja, ka "absolūtā prioritāte" būs valsts iekšējā un ārējā drošība, kam nepieciešami ne tikai papildus līdzekļi, bet arī cilvēkresursi. Savukārt šā gada neatliekamie darbi būs AS "Sadales tīkls" tarifu pārskatīšana, hipotekāro kredītu procentlikmes un inflācija. Viņa arī pauda apņēmību mazināt birokrātiju, lai tā būtu pretimnākoša uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

"Delfi" jau rakstīja, ka 17. augustā Valsts prezidents pieņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas rakstu. Vienlaikus Rinkēvičs informēja par nākamā premjera izraudzīšanas principiem. Viņš norādīja, ka konsultācijās ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem Rinkēvičs sagaida priekšlikumus, kā līdz 2030. gadam Latvijai sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības rādītāju.

Pēc konsultācijām tapa zināms, ka Ministru prezidenta amatam pieteikts viens pretendents – "Jaunās vienotības" (JV) izvirzītā Siliņa. Pēc sarunām Rinkēvičs publiskoja paziņojumu, ka jauno Ministru kabinetu nepieciešams veidot ar iespējami plašu Saeimas vairākuma atbalstu.

Pēc trešdien, 23. augustā, atkārtotas piecu politisko spēku – JV, Apvienotā saraksta (AS), Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un zemnieku savienības un "Progresīvo" - kopīgas tikšanās ar Valsts prezidentu saglabājās neskaidrība par nākamās koalīcijas iespējamo modeli. AS un NA pauda pārliecību, ka optimālākā ir esošās trīs partiju koalīcija. Tāpat NA norādīja, ka ideoloģisku domstarpību dēļ nestrādās kopā ar "Progresīvajiem", savu AS pauda bažas par Aivara Lemberga iespējamo ietekmi uz ZZS.

Siliņa pauda gatavību sākt koalīcijas sarunas no sākuma, ar cerību, ka varētu tikt izveidota piecu politisko spēku koalīcija. Vienlaikus viņa atzina, ka iespējami vairāki koalīcijas modeļi, tostarp četru un trīs spēku koalīcija.

Pēc Valsts prezidenta nominācijas saņemšanas Siliņa sāks oficiālas koalīcijas sarunas. Atbilstoši Rinkēviča nospraustajam laika rāmim, Saeimai jauno valdību vajadzētu apstiprināt septembra vidū, bet valdībai līdz šā gada 15. oktobrim parlamentā jāiesniedz 2024. gada budžets.

Siliņa dzimusi 1975. gadā. 1997. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju, savukārt 2001. gadā viņa Rīgas Juridiskajā augstskolā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

No 2011. gada līdz 2012. gadam Siliņa bija iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, bet no 2012. gada līdz 2013. gada sākumam ministra juridiskā padomniece.

No 2013. gada līdz 2019. gadam Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Savukārt no 2019. gada viņa ieņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārās sekretāres amatu. 2022. gada beigās izveidotajā Kariņa valdībā Siliņa kļuva par labklājības ministri.

Siliņa Saeimas vēlēšanās pirmo reizi startēja no "Zatlera reformu partijas" saraksta un vēlāk no "Vienotības" saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēta. 14. Saeimas vēlēšanās viņa kandidēja no JV saraksta un tika ievēlēta.

Siliņas valsts amatpersonas deklarācija par 2022. gadu liecina, ka viņas ienākumi pērn bijuši 51 764 eiro.

Valsts kancelejas maksātā alga bijusi kopumā 49 814 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksātais pabalsts – 1950 eiro, bet no AS "Citadele banka" kā procenti saņemti 0,23 eiro.

Kā kopīpašums deklarēti dzīvoklis un zeme Rīgā.

Siliņai pieder 2007. gadā ražota "Mercedes Benz GL420" markas automašīna. Austrijas "Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft" uzkrājums bijis 10 611 eiro.

Siliņa norādījusi, ka 2022. gadā bijusi Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte, darbojusies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē un partijas "Vienotība" valdē. Viņa papildinājusi, ka no 2022. gada 1. novembra līdz 14. decembrim bez atalgojuma bijusi premjera parlamentārā sekretāre, kā arī līdz pērnā gada 14. decembrim – SIF Padomes locekle no Labklājības ministra amatā stāšanās brīža.