Raidījums augusta vidū apzvanīja vairākus desmitus iestāžu visos Latvijas reģionos, lai pieteiktu četrus dažādus pierakstus par valsts finansējumu – pie endokrinologa un neirologa, ultrasonogrāfiju vēderam un holtera monitorēšanu. Rezultātā, piemēram, pie endokrinologa – ja Latgalē uz vizīti varēja tikt līdz novembrim, tad citur valsts apmaksāts pakalpojums līdz gada beigām tikpat kā nebija pieejams.
Arī Stradiņa slimnīcā līdz gada beigām ar valsts finansējumu nav pieejams neviens no četriem prasītajiem pakalpojumiem. Pie sonogrāfijas nevar tikt arī, ja maksā pats.
Turklāt, pretēji Nacionālā dienesta aicinājumam pacientus likt gaidīšanas rindās, kamēr nav pieejami konkrēti pieraksta laiki un pacientiem lai nav jāzvana neskaitāmas reizes, slimnīcas reģistratūrā atbild, ka tādu neveido.
Arī uz citām vizītēm visos Latvijas reģionos jārēķinās ar gaidīšanu no viena mēneša līdz pat diviem gadiem.
Kā ziņo raidījums, lielais pieprasījums pēc vizītēm ar valsts finansējumu bija redzams jau pavasarī. Tad pie gastroenterologa un uz rehabilitāciju gaidīšanas laiks bija 124 dienas, nedaudz mazāk rindā bija jāgaida pie endokrinologa un uz sonogrāfiju. Šobrīd rindas ir vēl garākas.
Kā raidījumam skaidro “Veselības centru apvienības” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa, pieprasījums ir gan tādēļ, ka cilvēki Covid-19 ierobežojumu laikā neapmeklēja ārstus, gan tādēļ, ka maksas pakalpojumus ir grūtāk atļauties.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) “de facto” atgādina, ka tā saucamās pārstrādes gada sākumā ir veidojušās vienmēr, tās vēlāk izlīdzinās ar mēnešiem, kad pieprasījums ir zemāks vai tiek kompensēts.
“Pieļauju, ka ārstniecības iestādes arī šo te pacientus uzņēma ar domu, ka varbūt tām tas vasarā izlīdzināsies, jo arī parasti, vērtējot šo dinamiku pakalpojumos, arī pirms šīs pandēmijas bija tā, kad bija šie sezonālie pakalpojumi, kas ir rudens ziemas mēnešos, mēs redzam, teiksim, tādu pīķi, savukārt vasaras mēnešos tam vajadzētu izlīdzināties. Savukārt šogad ir tāda interesanta situācija, ka tas viss ir ar augošu dinamiku,” saka NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Baiba Bērziņa.
Lai arī Nacionālais Veselības dienests papildu naudu lūdza jau pavasarī, politiķi līdz lēmumam tika vien vasaras vidū. Pagaidām no 140 miljoniem eiro, kas tika atrasti papildus veselības nozarei, sadalīti ir vien 57 miljoni. Un ambulatorajiem pakalpojumiem atvēlētie 16 miljoni šonedēļ sāk nonākt līdz ārstniecības iestādēm.
Tas gan nenozīmē, ka pēkšņi rindas kļūs īsākas. Piešķirto naudu izlietos, lai samaksātu par jau papildus pieņemtajiem pacientiem.
No veselības nozarei atrastajiem 140 miljoniem eiro vēl aizvien nav pieņemts lēmums, kā tiks sadalīti atlikušie 83. Kad šī nauda aizies līdz iestādēm, kāds būs tās sadalījums, to veselības ministre Līga Meņģelsone uzreiz nevar pateikt, bet sola, ka pacienti vēl šogad šo naudas piešķīrumu sajutīs.
Tikmēr ārstniecības iestādes aicina neatlikt lēmuma pieņemšanu līdz pēdējam brīdim, lai naudu varētu izlietot racionāli. Tomēr prognozējams, ka par šogad saņemto papildu naudu ārstniecības iestādes jaunas pieraksta vietas neatvērs, bet segs jau notikušās vai saplānotās vizītes, kuru apjoms šogad audzis par 10 un vairāk procentiem, bet tas aizvien nenosedz pieprasījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
