Lielākajai daļai mazākumtautību skolu Rīgā nevajadzētu būt būtiskām problēmām ar pāreju uz mācībām latviešu valodā, šodien izskanēja Rīgas domes preses konferencē par skolu gatavību mācību gada sākumam.
Kā preses konferencē informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Laima Geikina ("Par") Rīgā kopumā ir 101 skola. Līdz šim 51 skolā tika īstenota mazākumtautību skolu programma, turklāt ne tikai krievu valodas mazākumtautību programmas, bet arī lietuviešu, igauņu, poļu, ukraiņu u.c. mazākumtautību skolas.
Taču tikai 17 skolās pāreja uz mācībām latviešu valodā notiks no jauna. Pārējās skolas arī līdz šim esot strādājušas ar mācību programmām latviešu valodā, teica Geikina, uzsverot, ka tas bijis svarīgs faktors, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Lai veiksmīgāk īstenotu šo pāreju, īstenots liels darbs sagatavošanas procesā, aptaujāti skolu vadītāji, pedagogi, vecāki, noskaidrotas skolu vajadzības un nepieciešamība pēc atbalsta.
Tāpat tika veidotas atbalsta programmas, kopš pavasara notikuši dažādi semināri.
Geikina pauda pārliecību, ka Rīga tiks galā ar šo pāreju uz mācībām latviešu valodā un ātrāk vai vēlāk Rīgā būs vienotas skolas.
Kā preses konferencē informēja Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis, tiek īstenota arī atbalsta programma, piesaistot pedagogus no latviešu skolām kā pedagogu palīgus mazākumtautības skolās, tādējādi atbalstot pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Balamovskis atzina, ka līdzīgi kā citās skolās, arī mazākumtautību skolās ir jūtams pedagogu trūkums. Taču viņš uzsvēra, ka nevienā bijušajā mazākumtautību skolā nav izveidojusies situācija, ka būtu apdraudēts mācību process.
Kopumā Rīgas skolās strādā ap 5600 pedagogu, bet pirmsskolas izglītības iestādēs aptuveni 2400. Kopumā, neizceļot atsevišķi bijušās mazākumtautību skolas, Rīgā pašlaik ir 150 pedagogu vakances skolās un 70 vakances bērnudārzos.
Situācija ar pedagogu trūkumu neesot būtiskai mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.