Pasākums bija pieteikts ar mērķi paust protestu par mazākumtautību vispārējās izglītības programmu izbeigšanu Latvijas skolās, vienlaikus aicinot nodrošināt mācības bērniem dzimtajā valodā. Sanākušie turēja rokās plakātus ar saukļiem "Stop lingvistisko genocīdu", "Asimilācijai nē!", "Mūsu bērni – mūsu tiesības", "Par brīvu izglītības valodas izvēli" u.tml.
Starp sanākušajiem bija bijušais Saeimas deputāts, viens no akcijas organizatoriem Igors Pimenovs. Notiekošo uzraudzīja kārtības sargi.
Pimenovs sacīja, ka brīvai izglītības valodas izvēlei, viņa ieskatā, būtu jābūt nostiprinātai likumos tikpat stingri, kā tam, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda.
"Vēl no pirmajiem Latvijas Republikas gadiem bija nolemts, ka mācības ģimenes valodā ir pamats, uz kura balstās saliedētība sabiedrībā. Arī mūsdienu Latvijā ir nepieciešams, lai katra ģimene pati pieņemtu lēmumu, kādā valodā mācīt savus bērnus – vai nu latviešu valodā, vai ģimenes valodā," sacīja Pimenovs.
Valdība otrdien apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto noteikumu projektu par mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanas vadlīnijām. To Pimenovs dēvē par "vispārējās izglītības surogātu vai aizstājēju", paužot pārliecību, ka interešu izglītības nodarbības "nekādā gadījumā" nevar aizstāt vispārējo izglītību.
"Manā ieskatā, dokuments ir ļoti slikti sagatavots, lai gan notikuši trīs saskaņojumi. Rezultātā valdība vienbalsīgi apstiprināja tekstu, kas ir gan tehniski slikti sagatavots, gan negarantē, ka labākajā veidā būs nodrošināti pulciņi," kritizēja deputāts. Arī valdības sēdē, kad tika pieņemtas vadlīnijas, Pimenovs pauda bažas, ka visiem skolēniem nebūs vienlīdzīgas iespējas apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi, jo neesot atrunāta kārtība, kādā tiks apzināti skolēni un to vēlmes. Viņa ieskatā, vadlīnijas tikušas pieņemtas novēloti – lai skolu direktori varētu apzināt, cik skolēniem varētu būt interesanti šādi pulciņi, tās vajadzēja pieņemt jau pērnā gada beigās.
Taujāts par to, kādu risinājumu saredz, deputāts pauda cerību, ka pērn pieņemtie grozījumi, kas atcēla mazākumtautības programmas, tiks atsaukti un atzīti par spēkā neesošiem. Tā vietā varētu tikt norādīta "saprātīga proporcija" mazākumtautību valodas īpatsvaram – nevis 20%, bet gan "krietni lielāka" – vai jautājuma uzticēšana skolu padomēm, kas lemtu, kādā apjomā mazākumtautību valoda tiktu izmantota kā valoda skolā.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, vēsturiski reformas mazākumtautību skolās ir bijis politiski jūtīgs jautājums un uz atsevišķiem protestiem pret pārmaiņām šajās izglītības iestādēs rīkotāji ir spējuši sapulcēt pat vairākus tūkstošus protestētāju.
Pirms ceturtdienas pasākuma rīkotāji lēsa, ka protesta akcijā varētu pulcēties ap 100 dalībnieki. Par pasākuma rīkošanu savos sociālo tīklu profilos ir informējuši gan partijas "Saskaņa", gan Latvijas Krievu savienības politiķi.
Kā ziņots, pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā notiks pakāpeniski, trīs gadu laikā. No šā gada 1.septembra izglītības process tikai valsts valodā tiks īstenots pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7.klasē. No 2024.gada 1.septembra mācības tikai valsts valodā sāks 2., 5. un 8.klašu skolēni, bet no 2025.gada 1.septembra - pievienosies arī 3., 6. un 9.klases skolēni.
Jau pašlaik 1.-6.klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei - vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
