Ķirsis: lai izmantotu Rīgas reģiona potenciālu, jāveido divu līmeņu pašvaldība  (2)

Viņaprāt, visa Rīgas reģiona līmenī nepieciešams pieņemt lēmumus, kas skar sabiedrisko transportu, attīstības plānošanu un citus. Tas ļautu Latvijas galvaspilsētai saglabāt metropoles statusu un izmantot tās iespējas.

Viņaprāt, Rīga pagaidām nezaudē metropoles statusu. "Ekonomiskais organisms" nebeidzas pie Rīgas robežas. Metropoli faktiski var rēķināt līdz turienei, kur beidzas elektrovilcienu tīkls, un tas ir vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, pauž politiķis.

Taču neizmantots potenciāls slēpjas tajā, ka Rīgai un Pierīgai joprojām nav laba mijiedarbības un sadarbības modeļa. Viss balstās uz pašvaldību attiecībām, bet nav tā, ka tas strādātu kā vienots mehānisms. Tas gan vairāk ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un valdības jautājums.

"Es uzskatu, ka Rīgai un Pierīgai ir jāveido izņēmums administratīvi teritoriālajā reformā un ir jābūt divu līmeņu pašvaldībai - pirmais līmenis ir kā šobrīd, bet virkne jautājumu, piemēram, sabiedriskais transports, attīstības plānošana ir otrā līmeņa kompetencē, kas ir vēlēta institūcija visai Rīgas metropolei. Līdzīgi kā tas ir Londonā, kur ir Londonas areāla mērs. Kamēr mēs to neizdarīsim, mēs Rīgas reģiona potenciālu izmantosim ļoti vāji," saka Ķirsis.

Tas esot redzams kaut vai sarunās par stāvparkiem. Tiem esot jābūt pie dzelzceļa stacijām, bet ārpus Rīgas. Pierīgas pašvaldībām tas nav interesanti. Rīgai tas ir ļoti interesanti, bet tas neatrodas Rīgā. To varētu darīt arī "Latvijas dzelzceļš", bet tam ir savas problēmas, kas jārisina.

Rezultātā visi mētājot šo jautājumu no viena pie otra, un netiek izmantots dzelzceļa tīkla potenciāls.

Līdzīgi esot arī ar "Rīgas satiksmes" pagarinātajiem maršrutiem. Visi gribot pakalpojumu, bet neviens par to negrib maksāt.

"Gan Ķekavai, gan citām Pierīgas pašvaldībām mēs esam piedāvājuši, manuprāt, taisnīgu mehānismu - maršrutu izmaksas ir tādas, pusi maksājam mēs, pusi maksājat jūs. Viņi atbild - ziniet, mums nekad par sabiedrisko transportu nav bijis jāmaksā un mēs arī tagad to neesam gatavi darīt," atklāj politiķis.

Nu un tad veidojas situācija, ka Rīga gadā tērē vairāk nekā 150 miljonus eiro sabiedriskā transporta dotēšanai un bagātās Pierīgas pašvaldības tam netērē neko. Protams, arī Rīga kopumā ir bagāta, bet, ja mēs parēķinām uz vienu iedzīvotāju, tad situācija Rīgā jau nemaz vairs nav tik rožaina.

Ja tiktu izveidota divu līmeņu pašvaldība, tad šajā otrajā līmenī katrs iemaksātu noteiktus procentus no savas pašvaldības budžeta un šajā līmenī tiktu organizēta savstarpēji savienota sabiedriskā transporta kustība un tiktu risinātas citas problēmas.

Par šo esot runāts arī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, bet arī viņš saprotot, ka tas ir grūti iekustināms vezums. Šai idejai būtu arī daudz pretinieku, jo Pierīgas pašvaldības pašlaik atrodoties gana labā situācijā.