Atcelti mizgraužu izplatības ierobežošanai ieviestie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi

Vienlaikus VMD norāda, ka no šodienas līdz 31.oktobrim ir noteikti aizsardzības pasākumi mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir egle.

Dienestā skaidro, ka, ievērojot aizsardzības pasākumus, meža īpašniekiem, konstatējot šā gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātus kokus, ir jāvēršas dienestā, kas paātrinātā kārtībā izsniegs apliecinājumu koku ciršanai sanitārajā cirtē.

Tāpat VMD piebilst, ka sanitārajā vienlaidu cirtē atļauts cirst mizgraužu bojātu mežaudzi vai tās daļu, ja bojāto koku skaits ir vismaz 10 koku uz vienu hektāru. Nocirstie koki pēc iespējas īsākā laika posmā jāizstrādā un jāizved no meža, lai mazinātu kaitēkļa izplatību nākamgad.

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to funkcionālajās zonās VMD apliecinājumu koku ciršanai izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas, norāda dienesta pārstāvji.

Tāpat aizsardzības pasākumu turpināšana paredz, nodrošināt līdz 2023.gada 1.septembrim izvietoto feromonu slazdu ekspluatāciju līdz 2023.gada 15.septembrim, neizvietojot jaunus.

VMD vecākais eksperts meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns skaidro, ka šā gada augu veģetācijas sezonā mizgraužu bojātas egles ir ar zaļām skujām un svaigiem vienu milimetru lieliem caurumiem koka stumbrā, bet pie koka sakņu kakla ir sakrājušies brūni mizas milti. Tās var būt arī egles ar zaļām skujām un daļēji nolobījušos mizu, kurā konstatējama vaboļu, kāpuru vai kūniņu klātbūtne.

Viņš arī min, ka mizgraužu bojātas ir arī kaltušas egles, kuru vainagi ir ar brūnām, dzeltenzaļām skujām vai bez skujām, bet ar vainaga smalkiem zariņiem, miza daļēji atlupusi, uz koka mizas redzamas mizgraužu izskrejas.

VMD informē, ka lēmums par aizsardzības pasākumu turpināšanu pieņemts, pamatojoties uz ekspertu darba grupas izvērtējumu. Tāpat ņemti vērā 2023.gada augustā notikušie vēja postījumi mežos Latvijas teritorijā, kas būtiski ietekmē egļu astoņzobu bojājumu apmēru.

Dienestā atgādina, ka egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, jo tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus.

Jau ziņots, ka saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos VMD ģenerāldirektors līdz 1.septembrim izsludināja mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka būtiskākie svaigie egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi fiksēti Gulbenes, Žīguru un Rēzeknes apkaimēs. Augsta bojājuma pakāpe saglabājas arī vietās, kurās tā bija novērojama iepriekšējos gados - Lubānas mitrājā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, īpaši Cēsu, Līgatnes un Siguldas apkārtnēs. No jauna būtiski postījumi fiksēti arī Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā.

VMD dati liecina, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājās vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti apmēram 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis apmērs svārstījās 550-850 hektāru robežās.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.