Saeima ceturtdien, 7. septembrī, nelems par demisionējušās valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) un zemkopības ministra Didža Šmita (AS) demisijas pieprasījumu.
Kariņa, kura demisiju Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pieņēma šā gada 17. augustā, demisiju pieprasa opozīcijas partiju "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" deputāti.
Savukārt Šmita demisiju pieprasa Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti.
Lai arī pirmdien dienas pirmajā pusē Saeimas sēdes dienaskārtībā bija iekļauti abi demisijas pieprasījumi, tomēr Saeimas spīkers Edvards Smiltēns (AS) paziņoja, ka abi jautājumi no dienaskārtības izņemti.
"Saeima ceturtdien NE-lems par demisionējušās valdības pārstāvjiem, jo valdība (premjers Krišjānis Kariņš) ir jau pati demisionējusi. Tādēļ Saeimas prezidijā izslēdzām šo no 7. septembra Saeimas sēdes darba kārtības," mikroblogošanas vietnē "x" raksta Smiltēns.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka problēmas līdzšinējā koalīcijā, kurā ietilpst "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), radās pēc maija beigās notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kad ar opozīcijā esošo politisko spēku ZZS un "Progresīvo" balsīm par prezidentu tika ievēlēts JV virzītais Edgars Rinkēvičs.
Drīz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka partiju sarunas par iespējām paplašināt esošo koalīciju, lai valdības darbā panāktu dinamismu. AS un NA sarunās nepiedalījās, rezultātā JV vairāk nekā divus mēnešus ar ZZS un "Progresīvajiem" sprieda par Kariņa izvirzītajiem prioritārajiem darbiem.
Augusta sākumā Kariņš AS un NA piedāvāja nosacījumus esošās koalīcijas saglabāšanai, tomēr partneri nepiekrita piedāvājumam veikt atsevišķu ministru nomaiņu, piedāvājot premjeram citu variantu – paredzēt iespēju nomainīt ikvienu ministru, ja tas konkrētā termiņā nepadara konkrētus darbus. Kariņš šo piedāvājumu noraidīja un paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas izveidi, vienlaikus pavēstot, ka pagaidām nedemisionēs.
Tomēr dažas dienas vēlāk, 14. augustā, premjers pavēstīja par demisiju un 17. augustā iesniedza Valsts prezidentam demisijas rakstu. JV nākamā premjera amatam izvirzīja līdzšinējo labklājības ministri Eviku Siliņu. Prezidents arī oficiāli aicinājis viņu sastādīt nākamo Ministru kabinetu.
Arī Siliņa vēlējās izveidot plašu koalīciju, kurā būtu JV, ZZS, "Progresīvie", AS un NA, tomēr NA ideoloģisku apsvērumu dēļ nepiekrita iesaistīties koalīcijā ar "Progresīvajiem".
Arī AS ilgi domāja par iesaistīšanos koalīcijā. Politiskais spēks nāca klajā ar piedāvājumu Siliņai saglabāt esošo trīs politisko spēku koalīciju bez "Progresīvajiem", bet ar zināmiem nosacījumiem iesaistot ZZS. Siliņa šo priekšlikumu nepieņēma, tāpēc patlaban notiek sarunas par nākamās koalīcijas izveidi ar JV, ZZS un "Progresīvajiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
