Saeima ceturtdien, 7. septembrī, vienbalsīgi lēma nodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā "Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas deputātu izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, paredzot bargākus sodus par Latvijas robežas nelegālas šķērsošanas organizēšanu.
Likumprojekta anotācijā teikt, ka Baltkrievijas organizētais hibrīduzbrukums, cenšoties pārpludināt savas Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstis ar migrantu straumēm, joprojām turpinās, tādējādi mākslīgi radot migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām.
"Šis hibrīduzbrukums, veicinot terorisma riska valstu pilsoņu ieceļošanu ES, turpina radīt arī terorisma riskus ne vien Latvijā, bet arī citās ES dalībvalstīs. Baltkrievijā joprojām atrodas ievērojams migrantu skaits, kas vēlas nokļūt Rietumeiropā, nelikumīgi šķērsojot arī Latvijas un Baltkrievijas valsts robežu," teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat norādīts, ka šā gada pirmajā pusē būtiski ir audzis konstatēto noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar Baltkrievijas un Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, gadījumu skaits. No gada sākuma līdz 13 augustam Valsts robežsardzē ir uzsākti 55 kriminālprocesi.
Analizējot informāciju par uzsāktajos kriminālprocesos konstatēto personu skaitu, kurām tiek nodrošināta nelikumīga uzturēšanās, secināts, ka vienā reizē tiek pārvietotas no trīs līdz pat 19 personu lielas grupas, proti, no 55 uzsāktajiem kriminālprocesiem, 20 kriminālprocesos tika konstatēts, ka personu grupa, kurai tika nodrošināta iespēja nelikumīgi uzturēties Latvijā, sastāvēja no sešām un vairāk personām, bet 34 gadījumos grupas lielums bija no trīs līdz piecām personām. Tādējādi vērojama tendence lielākas nelikumīgas peļņas gūšanas nolūkā vienā reizē pārvietot lielu personu skaitu.
Anotācijā teikts, ka iepriekš minēto personu nelikumīgā pārvietošanā pa valsts teritoriju iesaistītās personas ar savām noziedzīgajām darbībām ne tikai apgrūtina valsts robežas apsardzībā iesaistīto iestāžu darbību nelikumīgi valsts robežu šķērsojušo personu konstatēšanā, bet sekmē neidentificētu personu nekontrolētu pārvietošanos ES teritorijā.
Likumprojekta autori uzskata, ka pret šādām darbībām ir jāvēršas ar maksimālu likuma bardzību, kriminālsodiem ir jābūt tādiem, kas attur citas personas iesaistīties šādās noziedzīgajās darbībās. Tomēr tiesas spriedumu analīze liecina, ka 2023. gadā tikai vienā krimināllietā par noziegumu, kas saistīts ar Baltkrievijas un Latvijas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, tiesa personām ir piemērojusi bargāko soda veidu – brīvības atņemšanu, turklāt brīvības atņemšanas laiks ir neliels – vien četri mēneši.
No tiesas spriedumiem un prokurora priekšrakstiem par sodu, ar kuriem personas ir notiesātas par minēto noziedzīgo darbību izdarīšanu, secināms, ka vairumam notiesāto personu ir piemēroti alternatīvie sodi, proti, vai nu īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no 32 dienām līdz 90 dienām, naudas sods no 6200 līdz 12 400 eiro, sabiedriskais darbs no 100 stundām līdz 280 stundām, piemērojot papildsodu tiesību ierobežošanu ieņemt amatus, kas saistīti ar valsts amatpersonas statusa ieņemšanu. Minētie sodi ir pārlieku maigi par Baltkrievijas īstenotā hibrīdapdraudējuma atbalstīšanu.
Ar grozījumiem likumā rosināts atteikties no iespējas šādu pārkāpumu gadījumā piemērot sabiedrisko darbu, kā arī palielināt maksimāli iespējamo sodu – brīvības atņemšanu no diviem uz trim gadiem un četriem uz sešiem gadiem.
Lai likums stātos spēkā, tas Saeima tā grozījumi jāpieņem trijos lasījumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
