Saeima konceptuāli piekrīt dot laiku Krievijas pilsoņiem apgūt valsts valodu

Saeima likumprojektam noteica steidzamību, līdz ar to izmaiņas stāsies spēkā pēc tam, kad parlaments tās pieņems otrajā lasījumā.

Likuma grozījumus pirmajā lasījumā atbalstīja 80 deputāti, bet pret balsoja Nacionālās apvienības frakcijas parlamentārieši. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā plānots skatīt 14. septembrī.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka personai ir tiesības pieprasīt atļauju uzturēties Latvijā, apņemoties atļaujas derīguma termiņā apgūt valsts valodu, ja persona ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi, bet līdz 2023. gada 30. novembrim to nav nokārtojusi; vai arī, ja konstatēts, ka persona nav kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi attaisnojošu iemeslu dēļ.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka šo divu gadu laikā šīm personām būs tiesības uzturēties Latvijā un tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem Latvijā; tiesības saņemt tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam.

Tāpat šīm personām būs tiesības uz tādiem pašiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras administrētajiem pakalpojumiem, bezdarbnieka statusu, invaliditātes ekspertīzi un atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, pašvaldību sociālās palīdzības pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem, kādi saskaņā ar tiesību normām ir paredzēti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētājam.

Nacionālā apvienība Saeimā iebilst

Pret likuma grozījumiem iestājās deputāts Jānis Dombrava (NA). Viņš atgādināja, ka likuma pieņemšanas mērķis bija saistīts ar agresora valsts darbībām mūsu reģionā un potenciālajiem riskiem, ko rada agresora valsts pilsoņi, kuri Latvijā atrodas priviliģētā situācijā, jo, lai viņi uzturētos Latvijā, nebija jākārto valsts valodas eksāmens.