Kā valdības maiņa ietekmēs Saeimas sastāvu  (21)

Lai arī patlaban vēl nav pieņemti lēmumi par nākamā Ministru kabineta sastāvu, tomēr no Latvijas Televīzijas publiskotās informācijas izriet, ka nākamajā valdībā astoņas vietas valdībā tiktu JV, četras – ZZS, bet "Progresīvajiem" – trīs.

Līdz šim publiskotā neoficiālā informācija liecina, ka lielākā daļa līdzšinējo JV ministru saglabātu amatus. Vienlaikus šis politiskais spēks varētu iegūt divus jaunus ministru krēslus – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres amatā tiek minēta deputāte Inga Bērziņa, bet iekšlietu ministra amatā deputāts Rihards Kozlovskis.

Ja abi deputāti kļūst par ministriem, tad Saeimā JV rindas ar mīksto mandātu papildinātu Nellija Kleinberga un Alīna Gendele.

No neoficiāli izskanējušās informācijas izriet, ka ZZS nākamajā valdībā iegūtu četrus ministru portfeļus. Deputāts Armands Krauze minēts kā zemkopības ministra amata kandidāts, Uldis Augulis kā labklājības ministra amata kandidāts un Kaspars Melnis kā ekonomikas ministra amata kandidāts. Ja šie trīs deputāti kļūst par ministriem, viņu vietas Saeimā ieņemtu Didzis Zemmers, Ģirts Štekerhofs un Valdis Maslovskis.

Kā iespējamais kultūras ministra amata kandidāts iepriekš tika minēts Gunārs Kūtris, kuram kļūstot par ministru Saeimas deputāta mandātu iegūtu Jānis Dinevičs. Tomēr pēc kultūras un mediju nozares pārstāvju kritikas par iespējamo nākamo kultūras ministru, politikas kuluāros Kūtra izredzes ieņemt šo amatu tiek vērtētas kā zemas.

Kūtris gan paziņoja, ka informācija par viņu kā kultūras ministra amata kandidātu ir baumas un viņam šāds piedāvājums neesot izteikts. Viņš arī norādīja, ka nevēlas ieņemt nevienu ministra amatu topošajā valdībā.

Neoficiālā informācija liecina, ka "Progresīvie" nākamajā valdībā iegūtu trīs ministru amatus, no kuriem viens – veselības ministra amats – tiktu Saeimas vēlēšanās kandidējušajam, bet parlamentā neievēlētajam Edgaram Labsvīram.

Ja aizsardzības ministra amatā stātos Andris Sprūds, tad viņa vietā Saeimā darbu varētu sākt Rīgas domes deputāte Mairita Lūse. Savukārt, ja Kaspars Briškens kļūtu par satiksmes ministru, vieta Saeimā pienāktos Ervinam Labanovskim.

Ņemot vērā, ka AS nepiekrita premjera amata kandidātes Evikas Siliņas (JV) aicinājumam pievienoties viņas vadītājai koalīcijai, amatus varētu zaudēt trīs AS ministri. Zemkopības ministram Didzim Šmitam atgriežoties Saeimā, deputāta mandātu zaudētu Ieva Brante.

Tagadējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam atgriežoties Saeimā, parlamentu nāktos pamest deputātam Andrejam Svilānam. Savukārt tagadējam iekšlietu ministram Mārim Kučinskim atgriežoties Saeimā, deputāta mandātu zaudētu Edgars Putra.

Arī NA nepiekrita Siliņas piedāvājumam iesaistīties nākamajā koalīcijā, līdz ar to sagaidāmas izmaiņas šī politiskā spēka Saeimas frakcijā. Aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei un kultūras ministram Naurim Puntulim atgriežoties Saeimā, deputāta mandātus zaudētu Jurģis Klotiņš un Ģirts Lapiņš.

Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei atgriežoties parlamentā, deputāta mandātu zaudētu Normunds Dzintars. Savukārt satiksmes ministram Jānim Vitenbergam atgriežoties Saeimā, parlamentu nāktos pamest Arnoldam Jātniekam.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru prezidenta amatam izvirzītā Evika Sliņa (JV) nākamajā koalīcijā aicinājusi darboties JV, ZZS un "Progresīvos", kuriem Saeimā kopā ir 52 balsis. Šo koalīciju Saeimā gatavs atbalstīt pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs.

Patlaban potenciālie koalīcijas partneri spriež par valdības deklarāciju, koalīcijas līguma tekstu un ministru portfeļu sadali.

Plānots, ka Saeima nākamo Ministru kabinetu varētu apstiprināt 15. septembrī.