Sestden, 9. septembrī, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Sunākstē atklāja tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga tēlniecisko vides objektu “Gaismas vārti”, kas veltīts akadēmiķim Jānim Stradiņam (1933–2019). Skulpturālais ansamblis vienlaikus godina apgaismības laikmeta Baltijas vācu izcelsmes teologu, rakstnieku un valodnieku Gothardu Frīdrihu Stenderu (Vecais Stenders), portāls “Delfi” uzzināja Valsts prezidenta kancelejā.
"Tieši šeit vairāku gadsimtu garumā mijušās vācu mācītāju Stenderu un īstenas sēļu dzimtas – Stradiņu – pēcnācēju gaitas. No šejienes akadēmiķis Jānis Stradiņš nepārtraukti cauri savam spožajam intelektuāļa mūžam simboliski nesis Vecā Stendera iedibināto Apgaismības misiju," vides objekta atklāšanā teica Rinkēvičs.
"Šī aicinājuma svētīts, zinātnieks jau pirmajos Atmodas gados atsaucas vairāku Sēlijas novadnieku aicinājumam un kļūst par neformālu sēļu kustības līderi. Stradiņš iesaistās sēļu saietos, pirmoreiz mudina saskatīt Sēliju kā atsevišķu mūsu Latvijas kultūrvēsturisko reģionu. Nāk klajā ar Sēlijas karoga ideju. Stradiņa rosinātas, top publikācijas un pētījumi. Daļēji izkliedētās sēļu "sasaukšanās" pārtop kvalitatīvi jaunā iniciatīvā – tas ir Sēļu gads. Tajā iesaistās arī vietējās pašvaldības un Zinātņu akadēmija. Piepulcējas aizvien jauni raksti un grāmatas. Sēlijas kā kultūrvēsturiska reģiona izpratne top gadiem, lēni un pakāpeniski, vienlaikus izgaismojas šī jēdziena daudznozīmība. Pirmkārt – senās sēļu cilts apdzīvotības areāls. Otrkārt – teritorija ar savām valodnieciskajām īpatnībām. Treškārt – etnogrāfiskā savdabība. Akadēmiķis pievērsa sabiedrības uzmanību faktam, ka būtībā pastāv divas Sēlijas: viena ir tā, kuras ideju uztur spēkā vietējie entuziasti un novadnieki Rīgā un citviet. Tā ir iedomātā, ideālā Sēlija. Taču otra – reālā, kurā dzīvo cilvēki, ikdienā cīnās ar saimnieciskām grūtībām, sliktiem ceļiem, nereti – perspektīvu trūkumu," savā uzrunā akcentēja Rinkēvičs.
"Stradiņa izvirzītie problēmjautājumi savu aktualitāti saglabā arī šodien, kad akadēmiķis jau aizsaulē. Taču ir arī labas ziņas. Akadēmiķa iekustinātā Sēlijas atjaunotnes ideja ir pārtapusi notikumu un būtisku pavērsienu plūsmā. Lai gan Sēlijas kultūrvēsturiskais areāls pamatā izvietojies trīs novadu – Aizkraukles, Jēkabpils un Augšdaugavas novadu teritorijās –, 2021. gadā pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums Sēliju kā vienotu vēsturisko zemi pacēlis līdzvērtīgā statusā četrām pārējām vēsturiskajām Latvijas zemēm," piebilda Valsts prezidents.
Viņš akcentēja, ka pēdējos gados visā Sēlijā sevišķi rosīgi darbojušās vietējās kopienas. Gan sabiedriskajos medijos, gan citos saziņas līdzekļos aktīvi tiek popularizēts sēļu kultūrvēsturiskais mantojums. Pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek realizēta valsts finansēta programma, kuras projekti ģeogrāfiski aptver visu Sēlijas zemi. Mēs šobrīd atrodamies jaudīga akmens ansambļa priekšā. Piecu gadu laikā īstenojusies vērienīgā Gaismas ceļa ideja. Tā dzimusi, akadēmiķim Jānim Stradiņam aizejot mūžībā, un tapusi realizēta viņa deviņdesmitās dzimšanas dienas gadā.
"Jāņa Stradiņa dēls Pēteris ir šī, nebaidīšos teikt, fantastiskā darba dzinējspēks. Galvenais zobrats, kas iekustinājis un aizrāvis daudzus. Tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs un arhitekts Mikus Lejnieks filozofisko ideju par apgaismību kā spēku, kas pieveic jebkuru inerci, es gribētu piebilst, arī stagnāciju, īstenojuši materializētā formā. Šeit, Sunākstē, Sēlijā," atzina Valsts prezidents.
Viņš papildināja, ka Sēlijas karogs un ģerbonis vēl gaida savu oficiālo apstiprinājumu, taču "Gaismas vārti" jau mums atvērti. Četrdalītais un vidē izkārtotais dižakmens veido krustceles. Ceļš uz zinībām. Sevis kā personības un arī visas kopienas kultūrvēsturiskās identitātes apzināšanās un kopšana ir pretrunu un šķēršļu pilna, kas nereti noved krustcelēs.
"Cēlo akmens pilonu ieskauta, centrā stāv askētiska granīta kolonna. Bez līdziniecēm un kapiteļiem, kuru klātbūtne vēstītu par atsauci uz konkrētu laikmetu, tā lepni slejas viena, neatkarīga no stila vai modes. Kā Augstā patiesība, Augstā gudrība, kuru, katrs savus ceļus ejot, tiecamies sastapt. Jānis Stradiņš visa sava radošā mūža garumā atgādināja, ka, tikai nepārtraukti tiecoties pēc apgaismības un patiesām zināšanām, nācija sasniedz savu valstiskumu. Taču valstiskums ir stiprs un ilgtspējīgs tikai tad, ja nācija turpina tiekties pēc arvien jaunām zināšanām, rada un atbalsta kultūru. Valsts ir zinošas un kultūras apgaismotas nācijas ceļš nākotnē," papildināja prezidents.
Viņš sacīja, ka, tieši tāpat kā zemeslode nerimstoši veic savu gaitu ap sauli, tā savā iecerē un īstenojumā jaudīgais, ārēji statiskais, atturīgais ansamblis koncentrē sevī nepārtrauktas kustības ideju.
Tēlnieciskais ansamblis "Gaismas vārti" "nekurienes" vietai ir piešķīris īpašu viedumu, atzina politiķis.
"Simboliskā zināšanu gaisma nu kvēlo vēsturiskajā Sēlijas zemē, no dienvidaustrumiem izgaismojot Latviju. Lai šis mākslas darbs ir kā mudinājums turpināt izkopt sēļu zemi ar pašapziņu un, lepni paceltu galvu, nest Sēlijas vārdu Latvijā un pasaulē," klātesošajiem sacīja Valsts prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
