KM rosina jau nākamgad sabiedrisko mediju finansējumu piesaistīt IKP

Piedāvātās likuma izmaiņas paredz, ka sabiedrisko mediju finansējums turpmākajos gados pieaugtu un būtu noteikts ne mazāks par 0,12% no IKP piecu gadu periodā. Tādējādi finansējums sabiedriskajiem medijiem 2024. gadā augtu par 14,73 miljoniem eiro, 2025. gadā – par 23,46 miljoniem eiro, bet 2026. gadā un turpmāk – par 32,26 miljoniem eiro.

Paredzams, ka minētais priekšlikums tiks skatīt 2024. gada budžeta izstrādes laikā.

KM atgādina, ka jau kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valsts SIA "Latvijas Radio" un valsts SIA "Latvijas Televīzija" finansējums ir bijis viens no zemākajiem Eiropā.

"Šobrīd tie ir vissliktāk finansētie sabiedriskie mediji Baltijas valstīs un ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma apmēra. Attiecīgi tiem ir ierobežotas iespējas gan veidot jaunu un kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru," pauda ministrijā.

KM prognozē, ka 2023. gada valsts budžeta dotācija būs līdzvērtīga tikai 0,09% no Latvijas IKP, kamēr Eiropas vidējais līmenis ir 0,16 % no IKP.

Ministrijas ieskatā, sabiedrisko mediju finansējuma apmēram un piešķiršanas mehānismam jānodrošina, ka šo mediju darbību neietekmē spēcīgu ietekmes pušu vēlmes, piemēram, politiskās vides dalībnieki vai kādu ekonomisko grupu lobijs.

"No tā izriet, ka finansējuma apmēram, kas tiek piešķirts sabiedriskajiem medijiem, jābūt nesaistītam ar tā brīža politiskajām prioritātēm un jābūt sasaistītam ar neatkarīgiem finansējuma avotiem," pauda KM.

Saskaņā ar jauno sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansējuma modeli, ko paredzēts nostiprināt ar grozījumiem likumā, katram nākamajam trīs gadu periodam tiks iesniegts jauns attīstības plāns, ar attiecīgu prioritāro pasākumu budžeta pieprasījumu pamatojot, kādu pasākumu īstenošanai ir nepieciešams finansējums un kādi ir sasniedzamie rezultatīvie rādītāji.

Modelis paredz, ka sabiedrisko mediju finansējuma apjoms tiek apstiprināts reizi trijos gados, atbilstoši kārtējā attīstības plānā paredzētajiem pasākumiem. Finansējuma apjoms uz katru nākamo trīs gadu periodu tiktu piefiksēts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pārejas noteikumos kā procentuāls sabiedrisko mediju budžeta pieaugums pret iepriekšējo gadu.

Lai nepieļautu sabiedriskā pasūtījuma pārkompensāciju vai nepietiekamu finansējumu, modelis paredz, ka katru gadu tiks izvērtēta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansiālā situācija, savukārt reizi trijos gados tiks padziļināti izvērtēta vidējā termiņa darbības stratēģijas īstenošana. Trīs gadu izvērtējumā SEPLP secinās, vai sabiedriskais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis sasniedz stratēģijā nospraustos mērķus. Ja mērķi netiks sasniegti, SEPLP būs jāizvērtē iemesli un jāsecina, vai tas noticis nepietiekama finansējuma vai nepietiekami efektīvas sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības dēļ.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu budžets 2024. gadā sasniedz 0,12% no IKP līdzvērtīgu apjomu, 2025. gadā – 0,13% no IKP līdzvērtīgu apjomu, bet 2026. gadā – 0,14% no IKP līdzvērtīgu apjomu.

Palielinot finansējumu sabiedriskajiem medijiem, plānots palielināt sabiedrisko mediju auditoriju, proti, kopējā auditorija no 87% 2023. gadā augtu līdz 90% 2027. gadā. Iedzīvotāju uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem augtu no 46% 2023. gadā līdz 50% 2027. gadā; iedzīvotāju novērtējums par minēto mediju satura kvalitāti augtu no 45% 2023. gadā līdz 50% 2026. gadā; tiktu stiprināta sabiedrisko mediju darbinieku kapacitāte, palielinot atalgojuma atbilstību vismaz 90% no tirgus mediānas; tiktu izveidots vienots sabiedrisko mediju uzņēmumus, koncentrējot esošos resursus un veicinot sinerģiju straujākai satura attīstībai digitālajā vidē; tiktu palielinātas investīcijas jaunu, inovatīvu satura formātu attīstībā; kā arī tiktu nodrošināts investīciju apjoms tehnoloģijās un infrastruktūrā vismaz 10% apjomā no mediju neto apgrozījuma.