Virza priekšlikumu pamatizglītībā pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas  (6)

IZM informē, patlaban sabiedrībā ir īpaši aktualizējies jautājums par krievu valodas kā svešvalodas apguvi. Arī būtiski palielinoties pieprasījumam pēc ES valodām un vienlaikus ņemot vērā krievu valodas nozīmes un lietojuma samazināšanos, ministrija un Valsts izglītības satura centrs (VISC) saņem daudzu vecāku iesniegumus ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām.

Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas pārstāvji savas vizītes laikā Latvijā šā gada 8. februārī vērsuši ministrijas un VISC uzmanību uz nepieciešamību būtiski pastiprināt ES dimensijas un mērķu iekļaušanu izglītības saturā, vienlaikus veicinot Eiropas dimensiju dalībvalstu valodu politikā.

Ar grozījumiem noteikumos iecerēts noteikt, ka apgūstamā otrā svešvaloda ir viena no ES vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām.

IZM atsaucas uz aptauju, kas liecina, ka vācu valodu kā otro svešvalodu varētu piedāvāt apgūt lielākajā daļā vispārizglītojošo skolu. Skolas plāno piedāvāt apgūt arī franču valodu un spāņu valodu, un citas ES oficiālās valodas, kā arī atsevišķas skolas plāno piedāvāt apgūt EEZ dalībvalstu oficiālās valodas, piemēram, norvēģu valodu, un valodas, kuru apguvi regulē noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie starpvaldību līgumi izglītības jomā, piemēram, ukraiņu vai ivrita valodu.

IZM piebilda, ka šobrīd neviens no izglītības jomā noslēgtajiem starpvaldību līgumiem neregulē kārtību un nenosaka, ka otras Līgumslēdzējas puses valsts valoda Latvijas skolās tiek mācīta kā otrā svešvaloda.

Rosinātās izmaiņas noteikumos paredz, ka otrās svešvalodas apguve uzsākama 5. klasē, tādējādi nodrošinot iespēju plānot intensīvāku otrās svešvalodas apguvi 5.-9. klasē, kā rezultātā iespējams nodrošināt otrās svešvalodas apguvei vismaz divas stundas nedēļā, veicinot jauniešu pilnvērtīgāku iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmējot ES vai EEZ oficiālo valodu apguvi un nākotnē paverot plašākas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.

Noteikumu projekts arī paredz pakāpeniskas pārejas īstenošanu uzsākt ar 2026./2027. mācību gadu, piemērojot īstenošanas uzsākšanu 5. klasē ar lielāku stundu skaitu nedēļā, nekā tas ir patreiz, uzsākot otrās svešvalodas apguvi no 4. klases, 2027./2028. mācību gadā – 5. un 6. klasē, 2028./2029. mācību gadā – 5., 6. un 7. klasē, 2029./2030. mācību gadā – 5., 6., 7. un 8. klasē, 2030./2031. mācību gadā – 5., 6., 7., 8. un 9. klasē.

Noteikumu projekts paredz, ka skolēniem, kuri līdz 2025. gada 1. septembrim uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no ES vai EEZ oficiālajām valodām, to apgūs līdz pamatizglītības posma beigām.

Savukārt skolēniem, kuri 2025. gada 1. septembrī uzsāks mācības 4. klasē, otrās svešvalodas apguve 2025./2026. mācību gadā netiks īstenota, lai būtu iespējams nodrošināt pārejas ieviešanu otrās svešvalodas apguves uzsākšanai no 5.klases.

IZM piebilda, ka, lai arī normatīvais regulējums attiecībā uz otrās svešvalodas izvēli paver plašas iespējas, izglītības iestādēm, veidojot savu piedāvājumu otrās svešvalodas apguvei no 2026. gada 1. septembra, kā vienu no kritērijiem nepieciešams izvērtēt aktuālo situāciju valstī ar pedagogu pieejamību un prioritāri piedāvāt vācu vai franču, vai spāņu valodu, ja pirmā svešvaloda ir angļu, jo tiek plānoti atbilstoši pasākumi papildu pedagogu sagatavošanai. Ir paredzēts sadarbībā ar augstskolām, pašvaldībām, izglītības iestādēm, kā arī Vācijas, Francijas un citu ES valstu institūcijām līdz 2031. gada 30. jūnijam nodrošināt 350 - 400 otrās svešvalodas (galvenokārt vācu, franču, spāņu) skolotāju sagatavošanu.

Noteikumu projekts arī paredz palielināt izglītības iestādei iespēju mainīt stundu skaitu mācību priekšmetos, stundu skaitu samazinot vai palielinot, nepārsniedzot 17% no kopējā stundu skaita mācību priekšmetā, kas noteikts trīs gados, līdzšinējo 10% vietā, tādējādi nodrošinot lielāku elastību izglītības iestādei patstāvīgi izvērtēt un reaģēt uz skolēnu vajadzībām, veicot intervenci attiecībā uz stundu skaita palielināšanu mācību priekšmetos, kur tāda nepieciešama.