Saeima apstiprina 42. Ministru kabinetu ar Siliņu priekšgalā  (54)

Nākamo koalīciju veido trīs politiskie spēki – 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējusī "Jaunā vienotība" (JV), kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Progresīvie". Jaunajā valdībā JV pārstāvēs astoņi politiķi, ZZS – četri, bet "Progresīvos" – trīs.

Par jauno vadību balsoja 53 deputāti - visi koalīcijas partiju pārstāvji un pie frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs. Savukārt pret balsoja 39 opozīcijā esošie parlamentārieši.

Līdzšinējā labklājības ministre Siliņa vadīs Ministru kabinetu. Viņa dzimusi 1975. gadā. 1997. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju, savukārt 2001. gadā viņa Rīgas Juridiskajā augstskolā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

No 2011. gada līdz 2012. gadam Siliņa bijusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, bet no 2012. gada līdz 2013. gada sākumam ministra juridiskā padomniece. No 2013. gada līdz 2019. gadam Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Savukārt no 2019. gada viņa ieņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa parlamentārās sekretāres amatu.

Siliņa Saeimas vēlēšanās pirmo reizi startēja no ZRP saraksta un vēlāk no "Vienotības" saraksta, tomēr nedz 11., nedz 12. Saeimā netika ievēlēta. 14. Saeimas vēlēšanās viņa kandidēja no JV saraksta un tika ievēlēta.

Jaunās valdības ārlietu ministrs turpmāk būs Kariņš, kurš iepriekš kopš 2019. gada janvāra vadīja valdību. Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs, liecina aģentūras LETA arhīva materiāli.

Kariņam ir augstākā izglītība – 1988. gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996. gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

No 1994. gada līdz 2002. gadam Kariņš bija saldēto preču ražošanas un loģistikas uzņēmuma SIA "PK" prezidents un līdzdibinātājs. Minētais uzņēmums bija zināms ar zīmolu "Lāču ledus". No 1999. gada līdz 2000. gadam Kariņš bijis prezidents automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumā SIA "Formula".

2002. gada oktobrī Kariņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no partijas "Jaunais laiks" saraksta un tika ievēlēts Saeimā. Pēc Einara Repšes valdības demisijas partija "Jaunais laiks" Kariņu ieteica Ministru prezidenta amatam, turklāt Kariņš tika izvirzīts Ministru prezidenta amatam arī pēc Induļa Emša (ZZS) valdības demisijas, taču šim amatam tika nominēts Aigars Kalvītis (Tautas partija).

Kalvīša valdībā no 2004. gada līdz 2006. gadam Kariņš ieņēma ekonomikas ministra amatu. Politiķis Saeimā darbojies līdz par 2009. gadam, kad Kariņš pirmo reizi tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 2014. gadā Kariņš tika atkārtoti ievēlēts Eiropas Parlamentā.

Finanšu ministra amatu turpinās ieņemt Ašeradens (JV). Viņš dzimis 1962. gadā un 1985. gadā Latvijas Valsts Universitātē ieguvis izglītību ekonomiskajā ģeogrāfijā. No 1992. gada līdz 2009. gadam viņš bija laikraksta "Diena" izdevēja AS "Diena" vadītājs un akcionārs. 2010.gadā Ašeradens iesaistījās partijā "Pilsoniskā sabiedrība", kas vēlāk pievienojās partijai "Vienotība". 2010. gadā viņš tika ievēlēts 10. Saeimā.

Ar tā dēvēto "mīksto mandātu" viņš iekļuva 11. Saeimā, bet 12. Saeimā netika ievēlēts, toties ieņēma Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. 2016. gadā Ašeradens kļuva par ekonomikas ministru Māra Kučinska (tolaik – ZZS) vadītajā valdībā. 2017. gada augustā Ašeradens tika ievēlēts 13. Saeimā.

Arī nākamās valdības tieslietu ministre būs Lībiņa-Egnere dzimusi, kura 1977. gadā. 2001. gadā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvusi jurista kvalifikāciju, 2002. gadā Alberta Ludviga Universitātes Juridiskajā fakultātē iegūts maģistra grāds, bet 2007. gadā Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē iegūts tiesību doktora zinātniskais grāds.

Lībiņa-Egnere strādājusi par zvērinātu advokāti birojā "Liepa, Skopiņa/Borenius", kā arī bijusi Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece juridiskajos jautājumos. Viņa joprojām ir docente Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Civiltiesisko zinātņu katedrā.

Politiķe Saeimā darbojas kopš 2011. gadā notikušajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, tolaik viņa Saeimā tika ievēlēta no Zatlera Reformu partijas (ZRP). 2014. gadā Lībiņa-Egnere pievienojās "Vienotībai" un no šī politiskā spēka tika ievēlēta 12. Saeimā.

2020. gadā Lībiņa-Egnere pavēstīja, ka vēlas pretendēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, tomēr viņa šajā amatā netika ievēlēta.

Jaunajā valdībā amatu saglabās arī izglītības un zinātnes ministre Čakša. Viņa dzimusi 1974. gadā. 1999. gadā ieguvusi ārsta izglītību Latvijas Medicīnas akadēmijā, 2002. Rīgas Stradiņa universitātē iegūta izglītība pediatrijas specialitātē, kā arī anestezioloģijas un intensīvās terapijas specialitātē. 2007. gadā Čakša Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā iegusi maģistra grādu veselības aprūpes vadībā, bet 2010. gadā Rīgas Stradiņa universitātē pabeigusi tālākizglītības fakultātes mācību programmu "Psihodinamiskā psihoterapija".

No 2011. gada Čakša vadīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, bet amatu pameta 2016. gadā, kad viņa kļuva par veselības ministri Māra Kučinska valdībā. Sākotnēji viņa bija bezpartejiska, bet 2017. gadā iestājās Latvijas Zaļajā partijā, no kuras izstājās 2019. gadā, kļūstot par "Vienotības" biedri. Iepriekšējā Kariņa valdībā viņa ieņēma izglītības un zinātnes ministres amatu.

41. valdības veselības ministrs būs Abu Meri. 1974. gadā dzimis Libānā, bet vēlāk ieradies studēt Latvijā un 2007. gadā ieguvis Latvijas pilsonību. Abu Meri 1999. gadā ieguvis ārta grādu Latvijas Medicīnas akadēmijā (tagad Rīgas Stradiņa universitāte), 2022. gadā Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūtā iegūts grāds internajā medicīnā, bet 2004. gadā šajā pašā mācību iestādē iegūts grāds gastroenteroloģijā.

Pirms 14. Saeimas vēlēšanām Abu Meri Centrālajā vēlēšanu komisijā sniedzis informāciju, ka strādā par gastroenterologu vairākās medicīnas iestādēs.

Abu Meri ir partijas "Vienotība" domes priekšsēdētājs, Latvijas-Libānas kultūras biedrība valdes loceklis, Arābu kultūras centra valdes loceklis un Libānas Goda konsuls.

Abu Meri kandidēja 12. un 13. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts. 12. Saeimā viņš ieguva tā dēvēto mīksto mandātu, kamēr Saeimā ievēlētais Rihards Kozlovskis ieņēma iekšlietu ministra amatu.

Abu Meri tika ievēlēts 14. Saeimā no "Jaunās Vienotības" Vidzemes saraksta. Viņš ir Pieprasījumu komisijas vadītājs.

Jaunajā valdībā iekšlietu ministra amatā atgriezīsies Kozlovskis. 1969. gadā dzimušais Kozlovskis 1993. gadā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis sporta pedagoga diplomu, bet 2004. gadā Latvijas Universitātē jurista izglītību. 1990. gados Kozlovskis bijis saistīts ar iekšlietu jomu – strādājis policijā, drošības policijā, kā arī vēlākos gados bijis saistīts ar aizsardzības jomu.

Politikā Kozlovskis ienāca 2011. gadā, kad no "Zatlera reformu partijas" kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, tomēr netika ievēlēts. Tiesa, 2011. gada 25. oktobrī Kozlovskis kļuva par iekšlietu ministru. Vēlāk viņš iesaistījās partijā "Vienotība", no kuras tika ievēlēts 12. Saeimā. Viņš tika ievēlēts 14. Saeimā un vada Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres pienākumi jaunajā valdībā tiks Bērziņai. Viņa dzimusi 1963. gadā. 1986. gadā toreizējo Latvijas Valsts universitāti absolvējusi kā ģeogrāfs, ģeogrāfijas pasniedzējs, bet 1997. gadā Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds ģeogrāfijā. Pēc studijām 1980. gadu beigās līdz 1990. gadu vidum Bērziņa ģeogrāfijas skolotāja Rīgas Angļu ģimnāzijā, bet kopš 1994. gada dzīvo Kuldīgā.

Bērziņa 2001. gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēta Kuldīgas domē no Tautas partijas saraksta. Kopš 2007. gada Bērziņa bija Kuldīgas domes priekšsēdētāja. Savukārt 14. Saeimas vēlēšanās Bērziņa ieguva deputāta krēslu. Līdz ministres pilnvaru sākumam viņa bija Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja.

Siliņas vadītās valdības klimata un enerģētikas ministrs būs 1989. gadā dzimušais Melnis. 20-13. gadā viņš Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis profesionālo bakalaura grādu transportbūvē, 2014. gadā Malnavas koledžā ieguvis uzņēmējdarbības speciālista izglītību lauksaimniecībā, 2017. gadā Juridiskajā koledžā ieguvis jurista palīga grādu, bet 2019. gadā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguvis maģistra grādu vadības zinībās. Pirms 14. Saeimas vēlēšanām Melnis sniedza par sevi informāciju, ka bijis SIA "Sprūzēva M" valdes priekšsēdētāja vietnieks un Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas izpilddirektors. Viņam pieder kapitāldaļas "Sprūževa M", SIA "Gas" un SIA "Baltic Street".

Melnis ir ZZS ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības biedrs. 2021. gadā viņš no ZZS saraksta tika ievēlēts Rēzeknes novada domē, bet 2022. gadā 14. Saeimā.

Valainis jaunajā valdībā ieņems ekonomikas ministra amatu. 1986. gadā dzimušais Valainis 2011. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis nekustamo īpašumu ekonomista grādu. 2011. gadā Valainis iestājās Zatlera Reformu partijā un tajā pašā gadā kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās un tika ievēlēts. Tomēr drīz pēc vēlēšanām Valainis kopā ar pieciem kolēģiem izstājās no partijas. 12. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja no "Vienotības" saraksta, bet parlamentā netika ievēlēts. 2016. gadā Valainis kļuva par Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektoru.

Valainis no "Vienotības" izstājās 2018. gadā un pievienojās ZZS, no kuras saraksta viņš kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās. Viņš no ZZS saraksta tika ievēlēts arī 14. Saeimā, kur vada politiskā spēka frakciju.

Jaunajā valdībā zemkopības ministra pienākumus pildīs Krauze. Viņš dzimis 1970. gadā. 1996. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis agronoma – dārzkopja diplomu. Kopš 2000. gada Krauze ir Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņš iepriekš bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis un lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.

Politikā Krauze ienāca 2010. gadā, kad no ZZS saraksta kandidēja 10. Saeimas vēlēšanās, bet vēlāk mandātu nolika. Īsu brīdi Krauze arī pildīja Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Vēlāk Krauze nesekmīgi startēja Rīgas domes vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tomēr viņš tika ievēlēts 12. Saeimā un atkal ieņēma Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Krauze bijis arī premjera Māra Kučinska parlamentārais sekretārs. 14. Saeimas vēlēšanās Krauze tika ievēlēst parlamentā un Saeimas prezidijā ieņēma sekretāra amatu.

Siliņas vadītajā valdībā labklājības ministra amats uzticēts Augulim. 1972. gadā dzimušais politiķis 2003. gadā Latvijas Universitātē ieguvis diplomu finanšu vadībā. Savulaik viņš nodarbojies ar zemkopību, bijis zemnieku saimniecības "Īves" līdzīpašnieks, kā arī bijis zemnieku saimniecības "Auguļi" īpašnieks. 2000. gadu pirmajā pusē Augulis bijis SIA "Dobeles autobusu parks" padomes priekšsēdētājs un Latvijas pārstāvis Eiropas Savienības Reģionu komitejā.

Politikā Augulis iesiastījās 1997. gadā, kad no Latvijas Zemnieku savienības saraksta kandidēja uz vietu Bērzes pagasta padomē, taču netika ievēlēts. 2000. gadā Augulis tika ievēlēts pagasta padomē un kļuva par padomes priekšsēdētāju. 2006. gadā viņš kandidēja 9. Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, kur, lai arī netika ievēlēts, tomēr saņēma mīksto mandātu.

Valda Dombrovska vadītajā valdībā Augulis ieņēma labklājības ministra amatu, kā arī vēlāk – satiksmes ministra amatu. 2014. gada Augulis atgriezās labklājības ministra amatā Laimdotas Straujumas (V) valdībā. Bet 2016. gada viņš atgriezās satiksmes ministra amatā Māra Kučinska vadītajā valdībā. Augulis tika ievēlēts arī 13. un 14. Saeimā.

Aizsardzības ministra amatā stājas 1971. gadā dzimušais ārpolitikas eksperts Sprūds. 1997. gadā Budapeštā bāzētajā Centrāleiropas Universitātē ieguvis maģistra grādu Centrāleiropas vēsturē, 1998. gadā Latvijas Universitātē ieguvis politikas zinātnes maģistra grādu starptautiskajās attiecībās, bet 2005. gadā Jagaiļa universitātē Polijā ieguvis doktora grādu politikas zinātnē.

Sprūds ilgi strādājis Latvijas Ārpolitikas institūtā, kur ieņēmis valdes locekļa un pētnieka amtus. Viņš arī strādājis Rīgas Stradiņa universitātē.

Sprūds no "Progresīvo" saraksta tika ievēlēts 14. Saeimā, kur vada Eiropas lietu komisiju.

Kultūras ministres amatā strādās līdzšinējā Rīgas domes deputāte Logina. Viņa dzimusi 1990. gadā. 2013. gadā Amsterdamas Universitātes koledžā ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs, bet 2016. gadā Latvijas Kultūras akadēmijā humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Logina vadījusi Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju, nozarē strādājusi kā kino kuratore, veidojot kino programmas dažādos starptautiskos festivālos un muzeju ekspozīcijās. Dažādu publikāciju autore par kino, kultūras un politikas tēmām. Viņa kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās kā "Progresīvo" kultūras ministra amata kandidāte, bet netika ievēlēta.

Siliņas vadītās valdības satiksmes ministrs būs 1982. gadā dzimušais Briškens. 2005. gadā Rīgas Ekonomikas augstskolā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadībā, bet 2011. gadā Stokholmas universitātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Briškenam ir pieredze diplomātiskajā dienestā Latvijas vēstniecībā Zviedrijā, kā arī Satiksmes ministrijā ieņēmis gan ministra padomnieka, gan valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības un nozaru jautājumos amatu. Briškens īslaicīgi ieņēma arī Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektora amatu.

Viņš bijis nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī bijis par "Rail Baltica" projekta attīstību atbildīgās AS "RB Rail" padomes loceklis un stratēģijas un attīstības vadītājs. Briškens arī bijis VAS "Pasažieru vilciens" padomes loceklis.

Briškens ievēlēts 14. Saeimā no "Progresīvo" saraksta.

Siliņas Ministru kabinets darāmos darbus un virzienus ietvēris četru lappušu garajā valdības deklarācijas tekstā. Tajā ietverti 39 sasniedzamie mērķi un uzdevumi. Valdības deklarācijas virsmērķis ir – "Latvija ir latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts, kura ilgtspējīgi attīstīsies demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā. Latvijas cilvēki ir mūsu valsts lielākā vērtība".

"Laikā, kad pasaule piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, mēs esam apvienojušies kopīgam darbam Latvijas drošības stiprināšanai, sabiedrības kopīgai izaugsmei, labklājībai šodienas un nākamajām paaudzēm," teikts deklarācijā.

Tāpat tajā pausts, ka brīvība, demokrātija, tiesiskums un latviskā kultūrtelpa ir valsts pamatvērtības, kuras caurvij ikvienu mūsu lēmumu. Iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā, panāksim vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam Latvijā dzīvot cieņpilnu dzīvi un īstenot savus mērķus.

"Rūpējoties par Latvijas nākotni un konkurētspēju, kopā veidosim ilgtspējīgu valsti, uzlabojot ģimeņu dzīves kvalitāti, līdzsvarojot sociālo, vides un ekonomikas politiku dimensijas," teikts deklarācijā.