Sešās Latvijas pašvaldībās ir konstatēts Covid-19 jaunais variants "Eris", kurš jau kopš vasaras izplatās arī citviet pasaulē, liecina notekūdeņu monitorings.
Monitoringu veic 16 pašvaldībās un to īsteno zinātnieku un ekspertu komanda no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC).
"Eris" līdz šim konstatēts Salaspilī, Jēkabpilī, Daugavpilī, Jelgavā, Talsos un Limbažos. Ekspertu komanda lēš, ka patlaban ar "Eris" saslimušo skaits nav liels, tāpēc atsevišķos gadījumus, kad pilsētā varētu būt sasirguši aptuveni 10 cilvēki, ir gana sarežģīti identificēt ar ierastajiem medicīniskajiem izmeklējumiem.
Kā skaidro Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, jaunais variants Latvijā parādījies vēlāk nekā citās valstīs un sāk lēnu izplatību. Visticamāk, tas kļūs par dominējošo Covid-19 variantu.
Laboratoriski "Eris" pacientiem nav konstatēts, jo, mainoties riskiem, plaša iedzīvotāju pārbaude vairs nav lietderīga, tā tiek veikta pārsvarā stacionāriem pacientiem. Tādējādi notekūdeņu monitorings šobrīd ir epidemioloģiski nozīmīgs informācijas avots, lai sekotu līdzi vīrusu izplatības izmaiņām, kas atspoguļo cilvēku saslimstības izmaiņas, turklāt tas ļauj laikus atklāt vīrusu mutācijas un jaunu paveidu rašanos, norāda Perevoščikovs.
Lai arī Covid-19 jaunās mutācijas vairs nav tik postošas kā pašā sākumā, tomēr Pasaules Veselības organizācija šim variantam pievērš uzmanību, jo tas ir citādāks salīdzinājumā ar iepriekšējām mutācijām.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka vidējā "Eris" izplatība Eiropas Savienības valstīs sasniedz 60%, taču nav pierādījumu, ka šis SARS-CoV-2 vīrusa paveids izraisītu smagāku slimību, saka Perevoščikovs.
Kopumā notekūdeņu monitoringa dati rāda, ka kopš augusta beigām Covid-19 izplatība Latvijā pieaug, un to var izskaidrot gan ar mācību sākšanos skolās, gan cilvēku atgriešanos no laukiem pilsētās pēc vasaras atvaļinājumiem.
Iecerēts, ka ilgtermiņā monitorings sniegs atbalstu arī citu infekcijas slimību izplatības novērojumiem Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
