Pēc VDD rekomendācijas no 'Rail Baltica' būvniecības izslēgts Turcijas uzņēmumus

Turcijas uzņēmumu apvienība no iepirkuma izslēgta pēc Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācijas. Kas bijis pretenziju pamatā, netiek atklāts. LTV raidījums "de facto" noskaidrojis, ka viena no Turcijas būvfirmām bieži pildījusi Krievijas kompāniju pasūtījumus, tajā skaitā pašlaik pēc "Rosatom" pasūtījuma ceļ pirmo atomelektrostaciju Turcijā.

VDD nav komentējis to, vai Turcijas uzņēmumu apvienība izslēgta no "Rail Baltica" projekta tieši Krievijas partneru dēļ.

Jau vēstīts, ka Eiropas platuma dzelzceļa līnija "Rail Baltica" Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto, ziņoja "de facto".

Kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, "Rail Baltica" Latvijas posma izmaksas bija minētas ap diviem miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka tas varētu izmaksāt pat četras reizes dārgāk jeb ap astoņiem miljardiem eiro. "Rail Baltica" pamattrasei jābūt gatavai līdz 2030.gadam.

Iepirkums par pamattrases būvniecību noslēdzās pagājušajā nedēļā. Saskaņā ar elektronisko iepirkumu sistēmā pieejamo ziņojumu tiesības slēgt līgumu ieguvis Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums "E.R.B. Rail Baltica JV". Viņu piedāvātā līgumcena bijusi 3,7 miljardi eiro. Otrs pretendents no Turcijas ar aptuveni pusmiljardu lētāku piedāvājumu finālā noraidīts kā neatbilstošs.

Iepirkumā nosauktie 3,7 miljardi eiro ietver tikai sliežu ceļus un ar tiem saistītās pārbūves. Tam būs jāliek klāt vēl izdevumi par elektrifikāciju, signalizāciju, stacijām un kravu termināļiem un citi. Līdz ar to kopējās izmaksas oficiāli netiek sauktas.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka konkursa otrajā kārtā bija uzaicinātas piedalīties personu apvienība "E.R.B. "Rail Baltica" JV", ko veido "Eiffage Génie Civil SAS" (Francija), "Budimex S.A." (Polija) un "Rizzani de Eccher S.p.A" (Itālija), personu apvienība "Webuild NGE-TSO JV", ko veido Itālijas un Francijas uzņēmumi "Webuild S.p.A.", "NGE Contracting SASU" un "TSO SAS", personu apvienība "OHLA - Gülermak "Rail Baltica" Joint Venture", ko veido "Obrascón Huarte Lain, S.A." (Spānija), "Gülermak Ağır Sanayi İnşaat ve Taahhüt A.Ş." (Turcija) un "Gülermak Sp. z o.o." (Polija), personu apvienība, ko veido Spānijas uzņēmums "Aldesa Construcciones S.A.", Ķīnas uzņēmums "China Civil Engineering Construction Corporation" un Latvijas uzņēmums SIA "TEK Baltic", kā arī personu apvienība, ko veido Turcijas uzņēmumi "IC İçtaş İnşaat Sanayi̇ ve Ti̇caret A.Ş." un "Doğuş İnşaat Ve Ti̇caret A.Ş.".

Lai arī būvdarbu veicējs atrasts, tomēr aizvien vēl nav visu būvprojektu – ne lielākajai daļai trases, ne saistītajiem objektiem. Šis darbs iekavējies par vismaz gadu, turklāt projektēšanai ir pieprasīts visai ievērojams papildu finansējums – vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Neplānoto projektēšanas papildu izdevumu segšanai Satiksmes ministrija pavasarī lūdza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 46 miljonus eiro. Tā vietā Finanšu ministrija aicināja par fondiem atbildīgo auditoru grupu pārbaudīt "Rail Baltica" projektēšanas procesu. Pārbaude šonedēļ pabeigta, un, pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vārdiem, aina neesot iepriecinoša: "Šobrīd tā pati projektēšana, gan visa infrastruktūra prasīs būtiski daudz lielākus līdzekļus, nekā tas ir līdz šim ziņots un skaidrība par to īsti nav. (...) Es domāju, ka nekavējoties Satiksmes ministrijai un "Rail Baltica" vadības grupai ir jānāk [Ministru] kabinetā ar ziņojumu, kas tad ir patiesie finanšu apmēri, kas ir nepieciešami." Ministrs norādījis, ka šobrīd nav skaidru scenāriju, kā šo milzīgo projektu nofinansēt.

Pagaidām tieši pamata trases būvniecībai pieejami tikai 160 miljoni eiro, par kuriem tuvāko divu gadu laikā plānots uzbūvēt 13 kilometrus trases starp Iecavu un Bausku. "Tiklīdz mēs piesakāmies jau šogad finansēšanas pieteikumā uz nākamo kārtu un tiklīdz mums ir līdzekļi, tā mēs uzreiz jau pasūtam nākamo, un tā mēs viņiem pasūtīsim šos te aptuveni 240 kilometrus secīgi, atbilstoši būvprojektu, naudas un nekustamā īpašuma pieejamībai," plānus aprakstījis "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

Eiropas ilgtermiņa budžetā nākamajiem pieciem gadiem "Rail Baltica" vajadzībām iezīmēti 9 miljardi eiro, taču uz visām trim Baltijas valstīm kopā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.