Dzīvnieku aizstāvji protestēs pret plānoto liegumu palīdzēt pamestiem zvēriem

Piketa dalībnieki iebilst pret iecerēto prasību "ikvienam līdzjūtīgam cilvēkam pirms tam reģistrēties kā dzīvnieku patversmei, tādējādi liedzot Latvijas sabiedrībai būt humānai un nevienaldzīgai".

Šobrīd 31 Latvijas dzīvnieku aizsardzības organizācija pauž vienotu nostāju pret iecerētajiem Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumiem, kas 20. septembrī tiks skatīti Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, jo paredzētie likuma grozījumi padara dzīvnieku glābēju brīvprātīgo darbu neiespējamu un ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma preambulu, norāda piketa organizatori.

"Šie likuma grozījumi ir kā spļāviens sejā dzīvnieku glābējiem arī tāpēc, ka gadiem ilgi atbildīgās institūcijas apzināti izvairās un ignorē nepieciešamību pieņemt normatīvus, kas regulētu dzīvnieku audzētavu un pavairotāju darbību. Dzīvnieku glābēju – biedrību un patversmju darbs ir cīņa ar nerisinātās problēmas sekām – dzīvnieku pārprodukciju, pavairošanas nekontrolēšanu," norādīts organizāciju paziņojumā medijiem.

Biedrības uzskata, ka patversmes ir pārpildītas, tāpēc biedrībām kā brīvprātīgo kustībai ir būtiska loma nelaimē nonākušo dzīvnieku aprūpēšanā un jaunu māju atrašanā. Iecerētie likuma grozījumi liegs to likumīgi darīt.

"Brīvprātīgais ir cilvēks, kurš paņem mājās mežā atrastu kaķēnus vai slīcināšanai nolemtus kucēnus, izaudzina, ārstē, vakcinē un atrod tiem labus saimniekus. Četri mazi kaķēni dzīvoklī nav patversme! Šis ir stāsts par līdzjūtīgu cilvēku, kurš nespēj paiet garām ciešanām un sāpēm. Mājai vai dzīvoklim, ko brīvprātīgais dala ar pāris kaķēniem vai kucēniem, reģistrācija kā patversmei ir neiespējama un absurda prasība. Tas atņems dzīvniekiem iespēju tikt izglābtiem un padarīs šo brīvprātīgo darbu par nelikumīgu," norāda dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Lielākā daļa dzīvnieku aizsardzības biedrību ir cilvēku grupa, kurai ir kopīga vēlme palīdzēt dzīvniekiem. Ziedojumu apjoms šādām organizācijām ir neliels, uzturēšanas un veterinārie izdevumi gulstas uz pašu brīvprātīgo pleciem, kuri no šīs aktivitātes negūst nekādu peļņu, jo izglābtos dzīvniekus nepārdod, bet iekārto jaunās mājās, atzīmē piketa iniciatori.

"Tā vietā, lai ierobežotu negodprātīgu audzētāju darbību, kuri, pārkāpjot sanitāros un ētikas standartus, kaķus un suņus audzē peļņas nolūkos, Saeima ar vieglu roku var iznīcināt brīvprātīgo kustību un sabiedrības iespēju iesaistīties. DzAO priekšlikumi, kas saknē risinātu problēmu ar bezsaimnieka dzīvniekiem, nav sadzirdēti jau daudzus gadus. Mēs tomēr ceram, ka veselais saprāts ņems virsroku. Ceram, ka starp deputātiem ir arī tādi, kam rūp problēmas patiesie cēloņi," norādīts paziņojumā.

"Ja valsts nevar palīdzēt visiem, lai netraucē tiem, kas to jau dara," pauduši dzīvnieku aizsardzības organizāciju pārstāvji.

Biedrība "Zanimal Hope" dibināta 2019. gadā un tās dibinātāja ir Zanda Paeglīte. "Lursoft" informācija liecina, ka biedrības ieņēmumi 2022. gada beigās bija 41 841 eiro, ko veidoja saņemtie ziedojumi un dāvinājumi. Savukārt kā izdevumus biedrība pērnā gada darbības pārskatā norādījusi 33 860 eiro.