Bartaševičs apsūdz ministrijas pārsteidzīgos lēmumos; FM Rēzeknes mēram pārmet nepatiesības

Līdzšinējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) savā pēdējā darba dienā, 14. septembrī, sācis Bartaševiča atstādināšanas procedūru, nosūtot Rēzeknes domes priekšsēdētājam vēstuli, kurā lūdz piecu dienu laikā sniegt paskaidrojumus.

Bartaševičs uzsver, ka, neskatoties uz VARAM un FM publiski paustajiem izteikumiem par Rēzeknes nevēlēšanos sadarboties, informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, Rēzeknes pilsētas pašvaldība "kopš augusta sākuma sniegusi atbildes, ievērojot noteiktos termiņus un prasības". Tāpat pašvaldības vadītājs vēstulē pauž, ka sagaidot gan no VARAM, gan no FM "konstruktīvu rīcību, kas vērsta uz sadarbību un problēmu risināšanu".

Rēzeknes domes priekšsēdētāja ieskatā veids, kā VARAM formulējusi paskaidrojumu pieprasījumu, "viennozīmīgi norāda uz to, ka paskaidrojuma pieņemšana no manis ir tikai formāla likuma izpilde" un atstādināšanas no amata process esot sākts, pamatojoties "vienīgi uz ministrijas izdarītajiem pieņēmumiem", bet nesaturot "pierādījumus par konkrēto normatīvo aktu pārkāpumiem".

Lēmuma pieņemšana par atstādināšanu varētu tikt vērtēta, ja patlaban Rēzeknes pilsētas pašvaldībā notiekošajā Valsts kontroles revīzijā un FM finanšu auditā tiktu atklāti konkrēti Bartaševiča kā pašvaldības vadītāja pieļauti likuma pārkāpumi, kuri turklāt "nepastarpināti ir izraisījuši konkrētās finanšu grūtības Rēzeknes pilsētas pašvaldībā", pauž pašvaldības vadītājs.

Vēstules finanšu situāciju aprakstošajā daļā Bartaševičs pauž, ka 2023. gada budžeta plānošanas periodā tika konstatēts, ka budžeta deficīts sasniedz 13 miljonus eiro un tika nolemts veikt investīciju daļas samazināšanu.

Vēstulē atkārtoti pausti jau iepriekš publiski izskanējušie skaidrojumi par izmaksu pieaugumu, uzsverot, ka pašvaldības saistību apjoms ir "būtiski palielinājies no pašvaldības rīcības neatkarīgu apsvērumu dēļ".

Rēzeknes pilsētas dome ceturtdien plāno apstiprināt grozījumus pašvaldības budžetā 2023. gadam, skaidro Bartaševičs. Pašlaik pašvaldības budžeta iztrūkums esot 1,3 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 4,4 miljoni eiro investīciju projektu pabeigšanai.

Bartaševiča apgalvojums, ka FM nav sniegusi "atbildi, argumentētu atteikumu" uz Rēzeknes aizņēmumu pieteikumiem, neatbilst patiesībai, sacīja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš apgalvoja, ka FM ir sniegusi pamatotu atbildi, pat divas – vienu 24. augustā un atkārtoti 15. septembrī – Rēzeknes domes priekšsēdētājam, kā arī domes deputātiem.

FM ir izskatījusi Rēzeknes domes priekšsēdētāja vēstuli par Pašvaldības aizdevuma pieteikumiem un informē, ka ministrija jau 24. augustā ir informējusi pašvaldības domi par normatīvo aktu normām un to, ka pašvaldībai šobrīd nav iespējams saņemt jaunus aizņēmumus un sākt jaunu projektu īstenošanu.

Turklāt 1. septembrī FM ir iesniegts Pašvaldības domē apstiprināts finanšu stabilizācijas procesa pieteikums.

Ministrijā informēja, ka pašvaldībai 2023. gada astoņos mēnešos ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa un Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda dotācijas prognozes pārpilde 0,62 miljonu eiro apmērā, kas primāri ir novirzāma uzņemto saistību izpildei.

Tāpat FM atkārtoti aicina pašvaldību pārskatīt budžeta izdevumus, tajā skaitā detalizēti pārskatot budžeta izdevumus brīvprātīgo funkciju finansēšanai, lai rastu līdzekļus uzņemto saistību izpildei un ar pašvaldībai pieejamiem līdzekļiem sabalansētu budžetu.

Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka pašvaldība turpina sniegt atšķirīgu informāciju par tās finanšu situāciju. Atbilstoši pašvaldības 2023.gada augusta pārskatam, pašvaldības uzņemto aizņēmumu un galvojumu saistību apmērs ir augstāks, nekā līdz šim tika norādīts: 2023. gadā 18,44%, 2024. gadā 24,27%, 2025. gadā 21,75%, 2026. gadā 22,09%, 2027. gadā 21,41% un turpmākajos divos gados – vidēji 20,54%.

Tāpat arī informācija par pašvaldības kavētajiem maksājumiem uz 31. augustu ir sniegta atšķirīga: atbilstoši pašvaldības 8. septembra vēstulē sniegtajai informācijai kavētie maksājumi ir 1,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar kavētajiem maksājumiem uz 31.jūliju ir pieauguši par 0,8 miljoniem eiro, pauž ministrijā.

Valsts kontrole ir sākusi revīziju pašvaldībā, lai gūtu patiesu informāciju par faktisko finanšu situāciju un 2023. gada budžeta vadības procesu. Pēc FM 11. septembrī pieprasītās papildu informācijas saņemšanas no pašvaldības un pēc informācijas saņemšanas no Valsts kontroles atbildīgās institūcijas vērtēs radušos situāciju un Domes amatpersonu rīcību gan atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību, gan Pašvaldību likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.