Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau vairākus gadus ļoti aktīvi izmanto dronus, īpaši Latvijas pierobežā, lai nodrošinātu valsts aizsardzību. Ja tehniskas ierīces intensīvi izmanto, tad notiek šādi incidenti, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" drona pazušanu Latvijas - Krievijas pierobežā komentēja NBS komandieris Leonīds Kalniņš.
Analizējot drona iespējamās nokrišanas iemeslus, jau šobrīd NBS pamatā kļuvis skaidrs, ka "tie ir tehniskie iemesli", tāpēc NBS sazinās ar drona ražotāju, lai konkrētajam drona modelim šos parametrus, tehnisko stāvokli uzlabotu.
Pēc Kalniņa teiktā, nokritušais drons neizmantoja atmiņas failus un nenesa kādas specifiskas ierīces – tas darbojās tiešsaistē un "nodeva informāciju uz konsoli, kas bija operatora rīcībā".
Kalniņš arī teica, ka viņa rīcībā nav ziņu no Ārlietu ministrijas, ka Latvija būtu saņēmusi kādu informāciju no Krievijas.
Jau ziņots, ka aizsardzības resorā ir sākta dienesta izmeklēšana, lai noskaidrotu precīzus iemeslus, kāpēc nedēļas nogalē militārajās mācībās tika zaudēta kontrole pār novērošanas dronu, kas varētu būt nokritis Krievijas teritorijā, pirmdien LTV "Rīta panorāmā" informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Sestdien tehnisku iemeslu dēļ NBS zaudēja sakarus ar bezpilota lidaparātu, kas mācībās "Namejs 2023" tika izmantots sauszemes novērošanai Latvijas-Krievijas pierobežā.
Kā informēja Aizsardzības ministrija (AM), sakari ar lidaparātu pārtrūka Latvijas teritorijā, un tā potenciālo nosēšanās vietu noteica iepriekš uzņemtā lidojuma trajektorija un vēja virziens. Ir liela varbūtība, ka novērošanas lidaparāts nosēdās Krievijas teritorijā.
Kā iepriekš skaidroja AM, ņemot vēra Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Latvijas ārējo robežu, gaisa telpas un teritoriālo ūdeņu uzraudzīšana tiek veikta pastiprinātā režīmā. Tāpat NATO sabiedrotie rotācijas kārtībā nodrošina gaisa telpas patrulēšanas misiju virs visām Baltijas valstīm.
AM skaidroja, ka drons nebija militāri bruņots, bet tas bija paredzēts novērošanai.
Lai izvairītos no jebkādas notikumu eskalācijas, Ārlietu ministrija ir informējusi Krieviju par notikušo, kā tas pieņemts starptautiskā praksē. Vienlaikus "nav izslēgts, ka Krievijas propaganda varētu šo jautājumu pasniegt sev vēlamā gaismā," teica AM pārstāvji.
Komentējot to, vai lidaparāts varētu vēl apdraudēt gaisa telpu, AM teica, ka pēc pilnīgas sakaru pārtrūkšanas Latvijas teritorijā bezpilota lidaparāts ieslēdza ārkārtas nosēšanās režīmu. Savukārt sīkāku informāciju par bezpilota lidaparāta tehnisko specifikāciju ministrija atteicās sniegt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
