Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina sniegt plašu atbalstu Ukrainai, jāpaplašina sankcijas pret Krieviju, un jāstiprina ES austrumu robeža, reaģējot uz Baltkrievijas hibrīduzbrukumu, trešdien, tiekoties ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu, uzsvēra Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Siliņa darba vizītē Briselē tikās ar fon der Leienu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu.
Tiekoties ar EK prezidenti Siliņa apliecināja, ka Latvijas valdība saglabās skaidru proeiropeisku kursu un Latvijas sabiedrībā atbalsts ES saglabājas nemainīgi augsts. "Spēcīga un plaukstoša Latvija var attīstīties tieši spēcīgā ES. Karš Eiropā turpinās. Mana valdība turpinās iestāties par spēcīgu ES atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Līdz šim Latvijas un EK sadarbība šajā jomā ir bijusi lieliska," sacīja Siliņa.
Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda tālāko civilo, finansiālo un militāro palīdzība Ukrainai, kā arī Ukrainas integrāciju ES. Tāpat apspriestas tālākās sankcijas pret Krieviju, kā arī turpmākie soļi, lai pieprasītu atbildību no Krievijas vadības par tās noziedzīgo iebrukumu Ukrainā.
Latvijas un ES amatpersonas arī diskutēja par migrācijas izaicinājumiem Eiropā, tajā skaitā Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko īstenoto hibrīduzbrukumu ES austrumu robežām. Siliņa uzsvēra, ka tā ir daļa no plašākiem mēģinājumiem destabilizēt reģionu, uz ko ir nepieciešama izlēmīga ES reakcija.
Savukārt pēc tikšanās ar Stoltenbergu Siliņa apliecināja, ka Latvija izlēmīgi attīsta savas aizsardzības spējas un gatavojas vēl plašākai NATO sabiedroto spēku uzņemšanai savā teritorijā.
Viņa uzsvēra, ka Latvijas militārie instruktori apmāca Ukrainas spēkus, Latvijas ārstniecības iestādēs mediķi sniedz palīdzību ievainotajiem Ukrainas karavīriem, Latvijas ģimenes ir atvērušas savu mājokļu durvis kara bēgļiem no Ukrainas. Kopumā Latvija sniegusi militāro un civilo atbalstu Ukrainai kopumā 1,3% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Mums kopīgi jāatbalsta Ukraina līdz pat tās uzvarai. Lai nodrošinātu ilgtermiņa mieru Eiropā, Ukrainai arī jākļūst par NATO dalībvalsti. Mēs vienlaikus attīstīsim savas aizsardzības un atturēšanas spējas, lai aizsargātu katru alianses teritorijas centimetru," pauda Siliņa.
NATO jaunie reģionālās aizsardzības plāni un palielināta sabiedroto klātbūtne austrumu flangā apstiprina alianses dalībnieku kopīgo apņemšanos veidot vēl spēcīgāku NATO, uzsvēra Ministru prezidente. Viņa izteica pateicību visām nācijām, kuru karavīri ir Latvijā bāzētās daudznacionālās kaujas grupas sastāvā. Viņa arī pateicās personīgi NATO ģenerālsekretāram J. Stoltenbergam par stingro līderību, vadot NATO aliansi šajā nemierīgajā laikā.
Vienlaikus Latvija pilda savas NATO saistības un ir apņēmusies turpināt palielināt savas aizsardzības spējas, akcentēja Siliņa. Viņa norādīja, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā līdz 2027. gadam sasniegs 3% no IKP.
Ministru prezidente arī norādīja, ka Latvija ar saviem karavīriem turpinās atbalstīt NATO miera uzturēšanas misiju Kosovā, šādi sniedzot ieguldījumu Eiropas kopējā drošībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
