'Drošības vārdā' – Saeimā asas debates par mediju raidīšanu valsts valodā  (3)

Nacionālās drošības koncepcija ir uz Valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes, kas jāņem vērā, izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, tiesību aktus un rīcības plānus nacionālās drošības jomā.

Opozīcijas deputāts Edvards Smiltēns (AS) informēja, ka iepriekšējā koncepcija Saeimā tika apstiprināta 2019. gada 26. septembrī. Tāpat viņš stāstīja, ka Nacionālās drošības likuma 27. pants nosaka, ka Nacionālās drošības koncepciju sagatavo Ministru kabinets, to izskata Nacionālās drošības padome un apstiprina Saeima ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim. Pirms Nacionālās drošības koncepcijas apstiprināšanas Saeimā, ar to iepazinās Saeimas Nacionālās drošības komisija, kurā ir pārstāvēta katra Saeimā pārstāvētā frakcija.

"2022. gadā tika izstrādāta jauna Valsts apdraudējuma analīze un ievēlēta jauna Saeima. Līdz ar to saskaņā ar Nacionālās drošības likumu ir pienācis kārtējais cikls izstrādāt jaunu koncepciju. Taču ne mazāk svarīgs faktors, kas liek pārskatīt esošo koncepciju, ir starptautiskās drošības situācijas būtiska pasliktināšanās pēc 2022. gada 24. februārī Krievijas uzsāktā pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā," teikts dokumenta ievadā. Koncepcijā atbilstoši katrai apdraudējuma jomai tiek noteiktas vispārējās prioritātes šo apdraudējumu novēršanai.

NA kritizē medijus

Saeimas sēdē plašākās diskusijas izvērsās par koncepcijā minēto punktu, kas paredz novērst Latvijas informatīvajai telpai radīto apdraudējumu. Koncepcijā minēts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai. Koncepcija arī paredz, ka valstij jāpārstāj finansēt saturu krievu valodā, tādējādi noslēdzot vienotas informatīvās telpas izveides procesu, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt.

Uzrunā kolēģiem opozīcijas deputāte Ināra Mūrniece (NA) norādīja uz "šodienas realitāti", ka latviešu un krievu valodās raidošie sabiedriskie mediji veido divas dažādas informatīvās telpas, par dažādiem notikumiem un saturu, ar dažādu attieksmi pret sabiedriskajām norisēm un mūsu identitātes jautājumiem. "Laiks to izbeigt," uzsvēra Mūrniece.

Savukārt opozīcijas deputāts Edvīns Šnore (NA) norādīja uz situāciju, ka "Krievijas propaganda atbalsta Latvijas sabiedriskos medijus krievu valodā".