Latvija savu interešu aizstāvībai Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā, kur tiek skatīta Krievijas baņķiera, tagadējā Lielbritānijas pilsoņa Grigorija Guseļņikova ģimenes prasības lieta pret valsti, līdz šim diviem ārvalstu advokātu birojiem jau samaksājusi 4,5 miljonus eiro, svētdien ziņo TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Raidījums vēsta, ka prasībā, kuras izskatīšana tagad jau nonākusi finiša taisnē, Guseļņikovs cenšas pierādīt, ka zaudējumus viņa investīcijām “Norvik bankā” nodarījusi valsts iestāžu patvaļīgā rīcība un amatpersonu koruptīvās darbības.
Šovasar Londonā tribunāls šajā prāvā uzklausījis svarīgus lieciniekus – Starptautiskajā šķīrējtiesā liecināja gan kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan arī bijušais galvenais banku uzraugs Pēters Putniņš, ziņo "Nekā personīga".
Krievijā dzimušais un augušais Guseļņikovs patlaban ir Lielbritānijas pilsonis. Pirms 10 gadiem tobrīd vēl ar Krievijas pasi viņš iegādājās "Norvik banku", atgādina "Nekā personīga". Šim darījumam atļauju deva Latvijas drošības dienesti un to akceptēja banku uzraugs. Vēlāk kredītiestādi pārsauca par "PNB" banku. Tobrīd tā bija astotā lielākā banka Latvijā.
"Nekā personīga" vēsta, ka sadarbība ar valsts iestādēm "PNB banku" kontrolējošajam Guseļņikovam nav veidojusies, kā cerēts – banku uzraugs lielus naudas līdzekļus atzinis par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to kredītiestādei bijis nepietiekams pašu kapitāls un tās darbība tikusi ierobežota.
Bankas akcionāri uzstāja, ka Latvijas nepārtraukta un nepamatota spiediena rezultātā banka ne tikai cietusi zaudējumus, bet arī nonākusi līdz maksātnespējas riskam. Un regulators šādi it kā rīkojies, jo uz to esot uzstājis Rimšēvičs, kuram "esot morāla vara pār Finanšu un kapitāla tirgus komisiju," svētdien vēsta "Nekā personīga". 2017.gada nogalē Guseļņikova ģimene un banka Starptautiskajā šķīrējtiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti.
Raidījums ziņo, ka šķīrējtiesā Guseļņikovs stāstījis par korupciju, kas valdījusi Latvijas banku uzraudzības vidē un kuras arhitekts esot Rimšēvičs. Guseļņikovs arī apgalvojis, ka no viņa 2016. un 2017. gadā vairākkārt esot izspiesti kukuļi, kā arī viņš šķīrējtiesā detalizēti aprakstījis, ka starpnieks starp viņu un Rimšēviču bijis "Renārs Kokins, kādreiz labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš esot organizējis Rimšēviča slepenās tikšanās un pildījis pastnieka lomu koruptīvajās shēmās".
Raidījums papildina, ka no Guseļņikova bankas it kā par konsultācijām pusmiljonu saņēmusi arī tobrīd Rīgas domes deputāta, iepriekš Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka Jura Juraša ģimene.
2019. gada vasarā "PNB Banku" slēdzis tās tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka. Bankai bija nepietiekams kapitāls un ECB nebija uzticības jaunajiem akcionāriem.
"Nekā personīga" ziņo, ka Latvijas pusi šķīrējtiesā pret Guseļņikovu pārstāv Valsts kanceleja un divi valsts noalgoti ārvalstu advokātu biroji – Parīzes "Savoie Arbitration" un Ženēvas "LALIVE".
Valsts kancelejas Juridiskā departamenta jurists Dainis Pudelis "Nekā personīga" atzinis, ka šiem diviem minētajiem advokātu birojiem juridisko pakalpojumu sniegšanai samaksāti 4, 5 miljoni eiro.
"Un, protams, darbs pie lietas vēl turpinās. Un šī summa, jāsaka, diemžēl, bet pieaugs. Mēs konstatējām, ka lieta ir ļoti komplicēta, prasītāju – mūsu oponentu stratēģija ir pietiekami agresīva. Viņu puse izmanto lielus resursus šīs lietas vešanai," viņš izteicies.
Guseļņikova prasība balstās uz šobrīd jau vairs spēkā neesošo Latvijas un Lielbritānijas 1994. gadā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību. Šķīrējtiesas tribunāls lēmis, ka iepriekš dibinātas attiecības pelna aizsardzību, vēsta raidījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
