Krievija savdabīgi mēģinājusi vērsties pret Latvijas amatpersonu, pieļauj ĀM  (9)

Noprotams, ka šī amatpersona ir ekonomists, bijušais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kurš kā mācībspēks bija devies uz EDSO akadēmiju Biškekā, Kirgizstānā, ziņo LTV.

Dombrovskis aģentūrai LETA pastāstīja, ka ticis nolīgts darbam EDSO akadēmijā Kirgizstānā, kur viņš nostrādājis mēnesi. Piektdien viņam bija jādodas uz mācību iestādi, taču veiksmīgas sagadīšanās rezultātā Dombrovskis aizkavējies. Pa to laiku viņš saņēmis informāciju, ka tiek meklēts gan deklarētajā dzīvesvietā Kirgizstānā, gan tiek gaidīts augstskolā. "Nevaru pateikt, kas brīdināja, bet pateica, ka meklē nopietni cilvēki," atklāja Dombrovskis.

Uzzinot par notiekošo, viņš vairs nedevās uz augstskolu un mēģināja noskaidrot, kā izkļūt no radušās situācijas un nonākt atpakaļ Latvijā.

Kirgizstānā nav Latvijas vēstniecības, tāpēc Dombrovskis vērsās Latvijas vēstniecībā Kazahstānā, "kas zibenīgi noreaģēja". "Nākamās 24 stundas bija kā spiegu filmā," plašākas detaļas neatklājot, stāstīja Dombrovskis. No Kirgizstānas viņš izkļuvis mazāk nekā diennakts laikā, un vēl diennakts bija nepieciešama, lai nokļūtu Latvijā, kur viņš ieradās ar lidmašīnu. Bijušais politiķis izteicās, ka tikusi sagaidīta arī "zināma pretimnākšana" no Kirgizstānas puses. Viņš ir priecīgs, ka situāciju izdevās atrisināt, jo viss varēja beigties krietni bēdīgāk.

Jautāts, kādi varētu būt motīvi, lai šādi vērstos pret viņu, Dombrovskis atgādināja, ka bija viens no Saeimas vairākuma, kurš nobalsoja par padomju pieminekļa gāšanu. Savukārt reāls aizturēšanas risks radies, viņam izbraucot no Eiropas Savienības (ES) un NATO. Viņš piekrīt, ka ES un NATO pamešana, iebraucot citas ietekmes zonas valstīs, rada reālu risku Latvijas amatpersonām, kas vērsušās pret Krievijas agresiju.

Uz augstskolu Kirgizstānā Dombrovskis vairs nebrauks un darbosies tur attālināti.

Kā teikts ĀM paziņojumā medijiem, pagājušās nedēļas nogalē ministrija sniedza palīdzību Latvijas valstspiederīgajam, kuru Krievijas varas iestādes bija pieprasījušas aizturēt viņa vizītes laikā vienā no NVS valstīm. Kā liecina ĀM rīcībā esošā informācija, šis pieprasījums nebija izdots saskaņā ar vispārpieņemto starptautisko praksi un bija politiski motivēts.

Pateicoties Latvijas ārlietu dienesta aktīvai rīcībai un konkrētās NVS valsts konstruktīvai sadarbībai, Latvijas valstspiederīgais veiksmīgi un operatīvi atgriezās Latvijā, norāda ministrijā.

Tāpat ministrija pauž, ka tā veic padziļinātu konkrētā gadījuma analīzi, taču jau šobrīd var pieļaut, ka šāda Krievijas rīcība var tikt vērsta ne tikai pret Latvijas, bet arī citām tai nevēlamām ES dalībvalstu esošām un bijušām amatpersonām. "Nevar izslēgt, ka šādi pieprasījumi tiek izdoti ne tikai NVS valstīm, bet arī citām valstīm, ar kurām Krievijai ir laba sadarbība," pauž ĀM.

Ministrija šo gadījumu pārrunās arī ES un citu starptautisko organizāciju ietvaros, lai novērstu turpmākas nelikumīgas, politiski motivētas Krievijas iestāžu darbības pret ES valstu valstspiederīgajiem.

Ārlietu ministrija atgādina Latvijas valstspiederīgajiem rūpīgi izvēlēties ceļojuma galamērķus, ņemot vērā valstu vēsturiskās saites un sadarbību ar Krieviju, kā arī to nostāju Krievijas agresijas pret Ukrainu jautājumā.

Dodoties ārpus Latvijas, ĀM iesaka portālā latvija.lv reģistrēties Konsulārajā reģistrā, iepazīties ar konkrētās valsts ceļojuma brīdinājumu Ārlietu ministrijas mājaslapā un nodrošināties ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Latvijas pārstāvniecības, ja tāda ir attiecīgajā ārvalstī, kontaktinformāciju.

Tāpat ministrija vērš uzmanību, ka tās iespējas sniegt konsulāro palīdzību ārkārtas situācijās ārvalstīs, kurās nav Latvijas pārstāvniecības, var būt ierobežotas.

NVS ir vairāku bijušo Padomju Savienības repubiku izveidota konfederācija, kas ofiāli stājās spēkā 1991. gada 8. decembrī.