Pārāk liela ārzemju ekspertu iesaiste Latvijas pētījumu projektu vērtēšanā un nepietiekams finansējums, šādas problēmas humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvji iezīmēja trešdien, 4. oktobrī, notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Minētajā komisijas sēdē eksperti sprieda par sociālo un humanitāro zinātņu attīstību. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders informēja, ka sociālās un humanitārās zinātnes Latvijā ir mazāk finansētās Baltijas valstīs. "Mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, kur ieguldījums ir divas reizes lielāks," secināja IZM pārstāvis un piebilda, ka finansējuma trūkums ir šķērslis šo zinātņu attīstībai.
Pēc Paidera teiktā, valsts atbalsts pētniecībai humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir 20 miljonu eiro apmērā.
Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta vadītāja Maija Kūle pateicās deputātiem, ka viņi pievērš uzmanību humanitāro un sociālo zinātņu pārstāvju celtajai trauksmei par nepietiekamo finansējumu. "Kā tas izskatās? Zinātnei dibens ir pliks. Tagad mums met virsū tādus kā kabatlakatiņus, par ko esam pateicīgi, bet Latvijā ir nepieciešams vairāk Eiropas Savienības līmeņa finansējuma. Zinātnei ir jāceļ bāzes finansējums," uzsvēra Kūle. Viņa aicina zinātnei paredzēt bāzes finansējumu 70% apmērā, bet grantiem novirzīt 30%.
Tāpat viņa norādīja uz problēmām līdzšinējā praksē, gatavojot zinātnisku pētījumu projektu pieteikumus, lai pretendētu uz finansējumu šo pētījumu īstenošanai.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
