'Ulubele' noliedz ziedojumu nelikumīgu izlietojumu; brīdinās pašvaldības par dzīvnieku glābšanas pārtraukšanu  (17)

Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" vēstīja, ka pēdējo divu gadu laikā biedrība "Dzīvnieku pansija Ulubele" visvairāk ziedotās naudas – ap 160 000 eiro – ir iztērējusi juridiskajiem pakalpojumiem.

Kā skaidrots biedrības izplatītajā paziņojumā, "Ulubele" ir nevalstiskā organizācija (NVO), kura pilnībā ir atkarīga no ziedotājiem. Kopējo ieņēmumu sadalījumā tikai viena ceturtā daļa ir pašvaldību sniegtais finansējums un trīs ceturtdaļas ziedojumi. "Ulubeles" atbalstītāju skaits ir ievērojams.

"Katru gadu mēs iesniedzam Valsts ieņēmumu dienestam (VID) atskaites, norādot katru uzņēmumu, NVO, un privātpersonu, kura ir sniegusi atbalstu, kā arī ziedojuma apmēru. "Ulubele" vienmēr pilda savas saistības un par ieņēmumiem/izdevumiem atskaitās saviem ziedotājiem un valstij," teikts paziņojumā, uzsverot, ka "Ulubele" ļoti respektē katra ziedotāja nostāju par publicitāti. "Ulubeles" atskaites kārtība katram no ziedotājiem, kuri to vēlas, ir cieņas, uzticēšanās un ilgtermiņa sadarbības pamatā. Nevienam nav tiesību pretēji privātpersonu datu aizsardzības regulai, iegūt, pētīt un vēl jo īpaši veidot publikācijas, apcerējumus, apmelojumus, izmantojot 2000 privātpersonu datus, kuros norādīti personu kodi un ziņas par ziedojumu apmēru, uzsvērts biedrības paziņojumā.

Paziņojumā skaidrots, ka dzīvnieku uzturēšanai gadā nepieciešami 540 000 eiro, kas esot gandrīz 70% no "Ulubeles" tēriņiem. Savukārt 20% no izdevumiem nepieciešami dažādu materiālu izdevumiem, sākot no darba rīkiem un būvmateriāliem, kā arī drukas materiāliem, izglītojošiem izdales materiāliem, ēku rekonstrukcijai un teritorijas uzlabojumiem. Juridiskie un sabiedrību izglītojošie pakalpojumi, sabiedriskās domas un likumdošanas izmaiņu pakalpojumi kopumā veido vien nepilnus 10% no izdevumiem. Taču, tieši pateicoties šiem 10%, "Ulubele" esot kļuvusi par viedokļa līderi un "Ulubeles" komanda esot panākusi sabiedriskās domas un likumdošanas izmaiņas, skaidrots biedrības paziņojumā.

Lai to panāktu, biedrība veikusi dažādus pasākumus, sākot no suņu čipēšanas, sabiedriskās domas aptaujām, brīvprātīgā darba vadlīnijām, tiesas sēdēm, diskusijām, virtuālām aptaujām un beidzot ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudēm, juridiskajiem iesniegumiem, atbildēm, pārsūdzībām, juridiskajām konsultācijām, iepirkumu monitorēšanu un iepirkumu sagatavošanu.

"Mēs esam gan patversme, gan dzīvnieku aizsardzības organizācija. Gada pārskata formas sabiedriskā labuma organizācijām (SLO) atšķiras no ierastajiem gada pārskatiem. Organizācijas, kas veic gan sabiedrisko, gan saimniecisko darbību, aizpilda gada pārskata tabulu pielikumus. Saimnieciskā un sabiedriskā labuma darbību izdevumi tiek nošķirti saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti," skaidro biedrība. "Ulubele" esot sazinājusies ar VID un vienojusies par attiecīgo gada pārskata sadaļu precizēšanu.

Tāpat "Ulubele" un "Ķepu ķepā" brīdinās pašvaldības par dzīvnieku glābšanas pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu no nākamā gada, trešdien preses konferencē paziņoja abu biedrību vadītājas.

Dzīvnieku patversmes būšot spiestas pārtraukt pakalpojumu sniegšanu birokrātisku prasību dēļ, kas iestrādātas Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām". Nodibinājums "dzivniekupolicija.lv" ir izskatījis Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām" un tā ietekmes novērtējuma ziņojumu un neatbalsta noteikumu projekta tālāku virzību, jo projekta būtība un saturs ar izvirzītajām prasībām esot nepārdomāts, daudzos punktos kļūdains un nesamērīgs attiecībā pret citām dzīvnieku turēšanas, aprūpes vai pavairošanas vietām.

Kā skaidro biedrības "Dzīvnieku pansija "Ulubele"" vadītāja Ilze Džonsone, lai kontrolētu istabas dzīvnieku pavairošanu, efektīvs veids būtu katram metienam izsniegt licenci, kura apliecina, ka dzīvnieku metiens ir reģistrēts. Licences numurs būtu obligāti norādāms sludinājumā par mājdzīvnieka piedāvāšanu atsavināšanai un nodrošinātu efektīvu dzīvnieku pavairošanas kontroli un patērētāju aizsardzību, kā arī apgrūtinātu no ārvalstīm nelegāli ievestu dzīvnieku atsavināšanu Latvijā.

Džonsone uzsver, ka svarīgi ir noteikt dzīvnieku pavairošanas regulējumam saprātīgu tvērumu. Tāpēc, līdzīgi kā normatīvos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību, šis regulējums pagaidām attiecināms uz trīs populārākajām mājas (istabas) dzīvnieku sugām: suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, sākotnēji nosakot, ka obligāta visu prasību ievērošana ir suņu audzēšanai pavairošanas un tirdzniecības nolūkā.

Dzīvnieku patversmju vadība uzskata, ka vienlaikus nepieciešams nodrošināt labturības prasības dzīvnieku audzētavās, kurām nevajadzētu būt zemākām par prasībām, kuras izvirzītas dzīvnieku viesnīcām. Minimālās prasības telpām, pārtikai un dezinfekcijai palīdzētu novērst situācijas, kad dzīvnieku mazuļi tiek turēti nepiemērotos apstākļos, bez veterinārmedicīniskās aprūpes un pat bez pienācīgas pārtikas.

Dzīvnieku aizsardzības biedrību pārstāves preses konferencē uzsvēra, ka istabas dzīvnieku vairošana pašlaik vairs nevar tikt uzskatīta par hobiju. Valstī ir istabas dzīvnieku pārprodukcija, kas jāmazina, nevis likvidējot esošos dzīvniekus, bet ieviešot normas, kas novērstu cēloņus – nekontrolētu dzīvnieku pavairošanu, nenodrošinot dzīvniekiem pienācīgu labturību, nereģistrējot saimniecisko darbību. Dzīvnieku aizsardzības biedrības uzskata, ka istabas dzīvnieku pavairošana patlaban ir būtisks ēnu ekonomikas segments.

Patversmju pārstāves uzsver, ka, kamēr nav pieņemti normatīvie akti dzīvnieku pavairotāju uzskaitei un kontrolei, biedrības neatbalstīs nekādu papildu slogu uzlikšanu dzīvnieku patversmēm vai dzīvnieku aizsardzības organizācijām, kuras jau pašlaik strādā uz resursu izsīkumu robežas, lai palīdzētu nelaimē nokļuvušiem dzīvniekiem.

Preses konferenci rīkoja labdarības fonds "Sofi", kas izveidots 2020. gadā, lai sniegtu praktisku pienesumu dzīvnieku labklājības uzlabošanai Latvijā. "Sofi" uzdevums ir veicināt mājdzīvnieku aizsardzību un labturību, īstenot projektus ar ilgtermiņa pienesumu dzīvnieku labbūtības uzlabošanai, kā arī atbalstīt dzīvnieku patversmes un biedrības.