Saeima vērtēs Skultes LNG termināla likuma atcelšanu

2022. gada septembrī pieņemtais likums Skultes LNG terminālim nosaka nacionālo interešu objekta statusu, kā arī likums paredz, ka terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024. gada 15. septembrim.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka jautājums par nacionālo sašķidrinātās dabasgāzes termināli tika aktualizēts drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. 2022. gada aprīlī toreizējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paziņoja, ka Latvija būvēs savu LNG termināli, bet Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar potenciālajiem LNG termināļa attīstītājiem vērtēs šāda termināļa atrašanās vieta.

2022. gada 7. jūnijā valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par saņemtajiem projektu pieteikumiem LNG termināļa izveidei Latvijā. Toreizējā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē pēc valdības sēdēs informēja, ka padziļināti tiks vērtēta iespēja attīstīt LNG termināli Skultē vai Kundziņsalā. 30. augustā valdība lēma šī projekta realizāciju uzticēt "Skulte LNG Terminal".

Tomēr šogad valdība izskatīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvājumu par šī termināla attīstīšanu un pieņēma lēmumu noraidīt piedāvājumu, jo pieprasītās finansiālās garantijas nebija atbalstāmas.

Šā gada sākumā tolaik vēl opozīcijā esošā ZZS rosināja atcelt Skultes LNG likumu. Toreizējais opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš tagad ieņem ekonomikas ministra amatu, pauda, ka Skultes LNG termināla likums paredz šo projektu īstenot līdz 2024. gadam, lai gan "realitāte ir tāda", ka šis nav reāls termiņš. "Kariņš un viņa valdība gluži vienkārši atsakās atzīt savu stratēģisko kļūdu, izvēloties Skulti kā vietu, kur attīstīt šādu termināli," teica Valainis.

Savukārt toreizējais Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks (JV) aicināja noraidīt ZZS priekšlikumu, informējot, ka valdība uzdevusi Klimata un enerģētikas ministrijai turpināt darbu, lai izvērtētu iespēju īstenot Skultes LNG termināla projektu un, kamēr tas nav veikts, būtu vieglprātīgi atteikties no uzsāktajiem darbiem. Viņš arī uzsvēra, ka Saeimai vēl būs iespēja lemt par šī termināla īstenošanas nepieciešamību. Saeima noraidīja ZZS priekšlikumu atcelt termināla likumu.

Tomēr šonedēļ deputāti no trim koalīcijas partijām iesnieguši priekšlikumu atcelt minēto likumu. Pieprasījumu parakstījis gan Valainis, gan Patmalnieks. Tāpat likuma izmaiņas virza Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis JV), bijušais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022. gada 19. septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Tomēr šobrīd situācija ir mainījusies, pauž koalīcijas deputāti.

Likumprojekta anotācijā ievietota atsauce uz Valsts drošības dienestu (VDD), kas norāda, ka valsts drošības intereses neparedz jaunu LNG termināli. VDD arī norāda ir "rūpīgi jāvērtē arī LNG termināļa būvniecības ekonomiskais pamatojums un ilgtermiņa darbības perspektīvas laikā, kad Baltijas jūras reģionā notiek aktīva LNG piegāžu jaudu attīstība un vienlaikus mazinās arī dabasgāzes patēriņš."

Likumprojekta autori arī informē, ka pie pašreizējiem apstākļiem, Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir uzpildīta par vairāk nekā 80%. Latvija 2023. gada 12. maijā ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa izmantošanai krīzes gadījumos. AS "Latvenergo" ir ieguvusi tiesības turpmākos desmit gadus lietot "Klaipedos nafta" LNG termināla 6 teravatstundas ikgadēju jaudu dabasgāzes regulārām piegādēm.

"Šie notikumi attiecīgi samazina Skultes LNG termināla stratēģisko nozīmi, kas dublētu jau uzbūvētu vai būvniecības procesā esošu infrastruktūru kaimiņvalstīs," pauž koalīcijas partneri.

Tāpat norādīts, ka jauni ieguldījumi fosilajā (dabasgāzes) infrastruktūrā neatbilst Eiropas Savienības pamatnostādnēm par atjaunīgās enerģētikas attīstīšanu, tādējādi apdraudot izvirzīto klimata mērķu sasniegšanu.

Likumprojekts izstrādāts konsultējoties ar biedrību "Piekrastes vides aizsardzības biedrība" un biedrību "Zaļā brīvība".