'Krievija būs eksistenciāls drauds Latvijai'- Saeima pieņem aizsardzības koncepciju

Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments. Dokumentā teikts, ka, lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.

Jaunā koncepcija arī noteic, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa un krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas. Tāpat Latvijas aizsardzības plānošanā tiek integrēta Ukrainas cīņā pret Krieviju gūtā pieredze.

Valsts aizsardzībai ir svarīgi attīstīt ne tikai militārās spējas, bet arī stiprināt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personālsastāvu. Dokumentā uzsvērta lielāka NATO militārā klātbūtne, ilgtermiņā panākot pilnvērtīgas sabiedroto kaujas brigādes funkcionēšanu Latvijā, kas ir spējīga bez iepriekšēja brīdinājuma iesaistīties mūsu valsts aizsardzībā kopā NBS.

Tāpat minēts, ka būtiska loma ir iedzīvotāju iesaistei, tostarp valsts aizsardzības dienestā, Zemessardzē un rezerves karavīru apmācībās, praktiskas sadarbības veidošanā ar NBS vienībām, pretošanās agresoram plānošanā un īstenošanā, kā arī civilās pretošanās, nepakļaušanās un nevardarbīgas pretošanās kultūras veicināšanā, pārbaudītas informācijas izplatīšanā par valsts drošību un aizsardzību.

Koncepcijā arī norādīts, ka no 2024./2025. mācību gada par daļu no obligāti apgūstamā satura vidējā izglītībā kļūs valsts aizsardzības mācība, nodrošinot izglītojamos ar minimālo prasmju kopumu rīcībai krīzes situācijās un kara laikā.

Pie nākotnes uzdevumiem dokumentā teikts, ka nākamajā gadā valsts aizsardzības finansējumam tiks atvēlēti 2,4 procenti, bet, sākot ar 2025.gadu, 2,5 procenti no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.

Uzrunājot deputātus, aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādīja, ka koncepcijas izstrādē ir ņemtas vērā tās gūtās mācības, kas tika iegūtas no Krievijas izvērstā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

"Karš Ukrainā pierāda to, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana iebrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības. Mēs varam pamatoti prognozēt, ka Krievija turpinās būt nedemokrātiska, naidīgi noskaņota un oportūnistiska valsts. Krievija ir un saglabāsies kā galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai," uzsvēra Sprūds.

Ministrs informēja, ka jaunajā koncepcijā tiek uzlūkota caur visaptverošas valsts aizsardzības pieeju, kas iedalās divos galvenajos pīlāros, pirmkārt, atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana, otrkārt, noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsts stiprināšanu.

Tāpat viņš sacīja, ka koncepcijā noteiktās NBS spēju attīstības prioritātes ir uguns jauda un distanču palielināšana, tāpēc arī NBS turpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājnieku kaujas platformas.

Pēc ministra teiktā, jaunā koncepcija arī paredz Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra. "Šajā kontekstā ir svarīga ne tikai lielāka NATO militārā klātbūtne Latvijā, bet arī strauji un neatliekami veikt Latvijas austrumu robežu sakārtošanu, tai skaitā arī jāveic nopietns darbs militārās pretmobilitātes pasākumu īstenošanā," atzina Sprūds.