Izglītības ministriju gada laikā pamet visi vadošie ierēdņi, vēsta raidījums  (13)

Notikušais rada jautājumu, cik liela būs šīs ministrijas spēja radīt un īstenot pārmaiņas izglītības nozarē, kuru par vienu no savām prioritātēm pasludinājusi jaunā valdība, piebilst raidījums.

"de facto" atgādina, ka tad, kad pērn decembrī apstiprināja iepriekšējo valdību, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) nobildējās ar ministrijas augstāko ierēdņu komandu – valsts sekretāri un viņas vietniekiem. Šobrīd fotogrāfija (attēlā) "ceļo pa saziņas kanāliem kā savdabīgs joks – gada laikā visi pieci tajā redzamie ierēdņi darbu ministrijā pametuši", ziņo "de facto".

Martā ministrijas valsts sekretāri Līgu Lejiņu pārcēla tobrīd vakantajā Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras vadītājas amatā, bet par sporta nozari atbildīgo valsts sekretāra vietnieku Edgaru Severu aizrotēja uz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību.

Vasarā aizgāja par augstākās izglītības un zinātnes virzienu atbildīgais valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs, kā arī valsts sekretāra vietniece administratīvos jautājumos Ginta Ozola. Bet ar novembri prom būs arī jaunā valsts sekretāre Santa Šmīdlere.

"Es varu apstiprināt, ka es esmu uzrakstījusi atlūgumu, tas ir mans personisks lēmums. Ministre atlūgumu ir pieņēmusi un es darba gaitas valsts sekretāra amatā noslēdzu novembra sākumā. Es no tālākiem komentāriem atturēšos," "de facto" teikusi Šmīdlere.

Vaicāta, vai viņa izglītības nozari atstās pavisam, viņa norādījusi: "Es vēl par šo nopietni neesmu domājusi, katrā ziņā esmu no sirds 17 gadus veltīju šai nozarei, tā ir mana sirdslieta, mans aicinājums, un es noteikti redzu šobrīd to kā savu profesionālo bāzi un tad jau lūkošos tālāk."

Satikta pēc valdības sēdes, Šmīdlere savus atlūguma iemeslus raidījumam nekomentēja. No komentāra atteicās arī pārējie pieminētie ierēdņi. Vēl vasaras sākumā Stepanovs un Šmīdlere no Čakšas rokām saņēma Atzinības rakstus. Pavisam nesen – jūlija vidū, Šmīdlere piekrita karjeru ministrijā turpināt kā valsts sekretāre.

Čakša "de facto" sacīja: "Es nezinu, ko viņa jums stāstīja, bet viņas pamatojums bija pārāk lielā darba slodze, kas šobrīd arī ir, nevar noliegt. Ņemot vērā neizdarīto darbu sarakstu, kas velkas līdzi nu jau gadus divus, un kur šobrīd es prasu rezultātu, jā, tad protams, ka tas ir grūts darbs."

Raidījums piebilst, ka "neformāla informācija liecina – ierēdņu vēlmi aiziet varētu būt veicinājusi ministres padomnieka Raivja Berga attieksme".

Pats Bergs raidījumam atzina, ka "varbūt es kādreiz kaut ko asāku esmu pateicis, tad, kad tu runā vienreiz, otrreiz, trešoreiz, ceturto reizi, nu, es jau nesaukšu tagad uzvārdus... Es esmu pats teicis cilvēkiem – ir jāaiziet varbūt drusku atpūsties, atvaļinājumā, nav viss jāsagrābj uz sevi, jāved tas vezums... (..) Es neesmu iedevis priekšā baltu lapu – tad rakstiet atlūgumu. Muļķības. Kas tas tāds ir?! Man tādas tiesības nav, ne es esmu... Tās ir absolūtas muļķības. Tas, ka es esmu teicis, ka šis cilvēks ir nekompetents, un viņam jāatrod lieta, ko viņš labi dara, un viņam jādara savs darbs..."

Čakša uzskatot, ka viņai izdosies izveidot jaunu, augsti motivētu komandu un notikušais netraucēs sasniegt uzstādītos mērķus izglītības jomas sakārtošanā. Uz jautājumu, vai to nebija iespējams izdarīt ar esošo komandu, Čakša atbildējusi, sakot: "es tajā neesmu tādā veidā iesaistījusies, ka es to neredzēju – cilvēki paši ir pieņēmuši lēmumus. Es vienmēr esmu gatava sadarbībai ar ļoti dažādiem cilvēkiem, un katram ir savas spēcīgās puses. Ir ļoti svarīgi, ka komandā ir cilvēki, kas papildina viens otru ar dažādām lietām."

Lai gan ministre norādījusi, ka tā bijusi darbinieku izvēle aiziet, tomēr raidījums piebilst, ka "sakritība vai nē, bet savulaik, kad viņa bija veselības ministre, arī tur īsā laikā nomainījās virkne vadošo darbinieku, ieskaitot trīs valsts sekretārus".

"Es nebaidos mainīt cilvēkus, jā, man ir svarīgi, ka mēs sasniedzam rezultātu. Un iekšēji arī veidot labu klimatu un kultūru, kā strādājam un kā viens ar otru sadarbojamies," izteikusies Čakša.

Situāciju Izglītības un zinātnes ministrijā par kritisku sauc Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis. Viņš raidījumam atzinis: "Ja nav ministrijā valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieku, jautājums – kas pieņem šos lēmumus? Organizācijā pastāvīgi jādomā par attīstību – gan pašas organizācijas, gan dažādo politiku virzību. Tas faktiski kļūst jau kritiski, ja nav šo personu, kas spēj vadīt un pieņemt atbildīgus lēmumus, bet ministrija darbojas tādā gaidīšanas režīmā bieži vien."

Saskaņā ar šīs valdības iecerēm izglītības nozarē jāsagatavo visai būtiskas reformas, kas skar gan skolotāju atlīdzību, gan programmu finansēšanas modeļa maiņu un, kas būtiski, uzlabot arī mācību kvalitāti.

"de facto" atzīmē, ka valsts sekretāri amatā tiek apstiprināti uz pieciem gadiem, pēc tam jālemj par termiņa pagarināšanu. Taču tik ilgi vienā ministrijā nostrādājis vien retais no augstajiem ierēdņiem. Viens no iemesliem ir politiķu ietekme. Un jau pirms trim gadiem tika meklēti un likumā iestrādāti mehānismi, kam vajadzētu pasargāt ierēdniecību no šīs ietekmes.

"Bet jānorāda, ka jautājums ir, vai šis regulējums strādā, jo tā informācija neformālā, neoficiālā šobrīd liecina, ka jaunās valdības pirmajās divās nedēļās jau divi valsts sekretāri ir iesnieguši atlūgumus. Un līdz ar to tie jautājumi, protams, rodas, kas katrā konkrētā gadījumā ir noticis, un tur valsts sekretāri bieži vien nevēlas runāt publiski par tiem iemesliem, kādi ir vai nav bijuši," "de facto" atzinis Citskovskis.

Otra valsts sekretāra vārdu viņš nenosauc. "de facto" ir zināms, ka šī ierēdņa atlūgumu ministrs vēl nav parakstījis.