Ķīniešu uzņēmēji dibina aizdomīgas kompānijas Latvijā, ziņo TV3  (2)

Neraugoties uz Ķīnas draudzību ar Krieviju un agresīvajām spiegošanas metodēm, atbildīgās iestādes problēmu nesaskata, vēsta raidījums.

Pagājušā gada augustā Latvijas izstājās no 16+1 sadarbības formāta ar Ķīnu. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, pasaules uzmanība ir pievērsta Ķīnai, kā agresora lielākajam un spēcīgākajam partnerim, kuram ir iespēja piespiest Putinu pārtraukt kara noziegumus.

RSU Ķīnas studiju centra direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova raidījumam atzinusi, ka Latvija ir viena no tām valstīm Austrumu un centrālās Eiropas kontekstā, kura ir skaidri pateikusi, ka Latvijas un Ķīnas attiecības lielā mērā nosaka Ķīnas pozīcija attiecībā uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā.

Kad kļuva skaidrs, ka Ķīna ar Putinu nekonfliktēs, Eiropa lēma par distancēšanos no Ķīnas. Gan Eiropā, gan Latvijā Ķīnas vārds nemitīgi izskan kā potenciāls apdraudējums. Ķīna cenšas iesaistīties svarīgu projektu realizēšanā, atgādina raidījums. Latvijā Ķīna centusies piedalīties "Rail Baltica" projektā. Par to brīdinājušas gan valsts drošības iestādes, gan eksperti, uzsverot, ka Ķīnai nevar uzticēties.

Raidījums ziņo, ka, neraugoties uz to, pēdējo 10 gadu laikā Ķīnai pastāvīgi izdevies ierindoties Latvijas lielāko importa partneru top 10. Šogad imports sarucis. Taču valsts joprojām tiek uzskatīta par pietiekami nozīmīgu sadarbības partneri.

"Nekā personīga" neoficiāli zināms, ka uzreiz pēc Ārlietu ministrijas paziņojuma par izstāšanos no 16+1 sadarbības formāta, Satiksmes ministrija steidza apliecināt Ķīnas partneriem, ka tas neietekmēs valstu savstarpējo sadarbību. Esot svarīgi saglabāt pragmatiskas attiecības.

Raidījums atzīmē, ka ķīniešu uzņēmumos Latvijā ir kāda kopīga iezīme – daudziem šī gada laikā vien izdevies piesaistīt vairākus ķīniešu investorus, kuri teju visi investējuši pa 50 000 eiro. Tā ir minimālā nepieciešamā summa, lai pretendētu uz termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

"Nekā Personīga" izdevies identificēt divus ķīniešu uzņēmējus, kuri šādā veidā darbojas Latvijā. Viens nepilna gada laikā dibinājis deviņus uzņēmumus. Četriem no tiem juridiskā adrese ir kāda privātmāja Jūrmalā, pārējiem – māja Dobeles novadā.

"TV3 ziņo, ka namā oficiāli reģistrēti četri uzņēmumi, kurus dibinājis ķīniešu izcelsmes britu uzņēmējs vārdā Kai Dai. Īrijā viņš pazīstams, kā viens no lielākajiem vīzu starpniekiem un šobrīd tur tiek apsūdzēts par imigrantu investoru programmas noteikumu pārkāpšanu.

"Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka Kai Dai ir Lielbritānijas pilsonība, viņam ir uzņēmumi Lielbritānijā un Īrijā. Kopš pagājušā gada īru laikraksts "Business Post" ir daudz ziņojis par uzņēmēju un viņam piederošās kompānijas "Huawen Foundation" darbībām.

Uzņēmums darbojies kā vīzu starpnieks Īrijas Imigrantu investoru programmā. Tā ieviesta 2012. gadā, lai piesaistītu ārvalstniekus, piedāvājot iegūt tā dēvēto "zelta vīzu" pret investīcijām Irijā. Šā gada sākumā programma pārtraukta.

Publiski izskanējis apgalvojums, ka uzņēmums pārkāpis noteikumus, jo naudu investoriem aizdevis. Sarakstē ar "Nekā Personīga" uzņēmējs noraidījis izskanējušos apgalvojumus.

Raidījums vēsta, ka pirmo kompāniju Latvijā Kai Dai dibinājis pagājušā gada novembrī. Starp uzņēmuma amatpersonām pavīd arī pa kādam latviešu vārdam – kāda sieviete vārdā Svetlana Reinicāne. Viņai arī oficiāli pieder mājoklis, kur reģistrēts šis un vēl trīs uzņēmumi. "Nekā Personīga" nav izdevies sastapt ne Svetlanu, ne uzņēmuma īpašnieku.

Gandrīz visām uzņēmēja kompānijām ir norādīts viens pamatdarbības veids – sava nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana. Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nevienam no uzņēmumiem nav nostiprinātas nekādas īpašumtiesības, tāpat nav arī nomas vai īres pieprasījumu, ziņo raidījums,

Arī pats uzņēmējs apstiprinājis – šobrīd īpašumu Latvijā kompānijām nav.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniece Maira Roze raidījumam atzinusi, ka viņa paskatījusies, "cik ir mums ķīnieši". "Piemēram, pirmajā pusgadā saistībā ar investīcijām ir nācis klāt viens un pagājušajā gadā nav bijis neviens un kopsummā tādi ir pieci. Tā kā liels pieplūdums tieši no ķīniešu investoru puses tieši no ieguldījumiem kapitālsabiedrībās nav," atzinusi PMLP priekšniece.

Likums paredz, ka vienā uzņēmumā par veiktajām investīcijām uzturēšanās atļauju var saņemt līdz 10 personām. Vienā no Kai Dai dibinātajiem uzņēmumiem "Cantab Investment Fund" ir tieši 10 investori, kuri visi investējuši tieši 50 000 eiro.

Roze gan paudusi skepsi, ka šādas shēmas varētu būt vērstas vienīgi uz termiņuzturēšanās atļauju nodrošināšanu. Pretendentam vēl jāiemaksā 10 000 eiro valsts budžetā un 40 000 eiro uzņēmumam jāsamaksā nodokļos.