'Esmu nekaunīgā ministre, kas vēlas kvalitatīvu izglītību' – valdībā saķeras par Augstskolu likumu  (18)

IZM priekšlikums paredz ieviest institucionālo augstākās izglītības finansējumu sākotnēji vienā zinātņu universitātē – Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), bet vēlāk visās valsts augstākās izglītības iestādēs.

Ministrija skaidro, ka likumprojekta galvenais mērķis ir pilnveidot un modernizēt esošo valsts augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modeli un principus, stiprinot atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam. Šobrīd IZM strādā pie jaunā modeļa izstrādes, un pilotprojekts nodrošinās iespēju īstenot to praksē, uzlabot un ieviest visā nozarē. Lielākie nozares izaicinājumi šobrīd ir saistīti ar augstu studējošo atbirumu, nepietiekošu STEM absolventu skaitu, kas prasa tūlītēju rīcību.

Pilotprojekta formā kā pirmā tiek atbalstīta tā zinātņu universitāte, kura jau ievieš reformas un pārmaiņas, kas vērstas uz labāku rezultātu. Izvērtējot augstskolu konkurētspēju ietekmējošos faktorus, RTU šobrīd ir vislielākais potenciāls pirmajai sasniegt TOP500 pozīcijas starptautiskajos reitingos, tāpat universitāte ieņem arī nozīmīgu lomu darba tirgū, īpaši STEM speciālistu sagatavošanā. RTU pilotprojektu ir gatava uzsākt no 2024. gada janvāra, nodrošinot lielāku efektivitāti un labākus rezultātus, kuri objektīvi apliecina universitātē notiekošās reformas. Sagaidāms, ka citas zinātņu universitātes varētu pievienoties institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanā viena līdz divu gadu laikā.

Grozījumu mērķis ir arī pilnveidot regulējumu attiecībā uz valsts augstskolu padomēm, nodrošinot turpmāko finansēšanu no valsts budžeta līdzekļiem Valsts prezidenta un valdības izvirzītiem kandidātiem.

IZM atzīst, ka izmaiņu rezultātā tiktu samazināts padomes locekļu skaits zinātnes un lietišķo zinātņu universitātēs. Tāpat noteikts, ka gadījumos, kad valsts augstskolas padomes loceklis ir pārkāpis likumu, rīkojies necienīgi valsts augstskolas padomes locekļa statusam vai nav pienācīgi pildījis savus pienākumus, senāts, Valsts prezidents vai valdība, neatkarīgi no tā, kurš attiecīgo valsts augstskolas padomes locekli izvirzījis, var ierosināt viņa atsaukšanu.

Pret likuma izmaiņām iebildes pauda vairākas nevalstiskās organizācijas un augstskolas. Pirmkārt, IZM tika pārmests, ka tā virza nesaskaņotu priekšlikumu. Piemēram, Latvijas Studentu apvienība pauž bažas, ka, izslēdzot augstskolas senātu no lēmumu pieņemšanas un izstrādes, atstājot senātam tikai rekomendējoša rakstura tiesības, tiks arī izslēgti pilnīgi visi studējošo pārstāvji no lēmumu pieņemšanas procesa, tādējādi liedzot studējošo pašpārvaldei pildīt tām likumā noteikto uzdevumu pārstāvēt studējošo materiālās intereses, konkrēti lēmumos par studiju maksas apmēru, studiju vietu skaitu, to finansēšanas avotu t.i. kādā mērā finansējums tiek segta no valsts budžeta, augstākās izglītības budžeta un studējošā līdzmaksājuma.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka likumprojekta anotācijā minēts neeksistējošs "institucionālās finansēšanas modelis". LPS aicina piedāvātos grozījumus Augstskolu likumā, kas skar augstākās izglītības finansēšanas modeli, skatīt kopā ar informatīvā ziņojuma projektu "Par turpmāko augstākās izglītības finansējumu". Tajā teikts, ka papildu finansiālā sloga radīšana studējošajiem pastiprinās izvēli doties studēt uz ārvalstīm bezmaksas studiju vietās, vienlaikus saņemot stipendiju, un turpmāk arī to saglabājot par savu dzīvesvietu.

"Ziņojuma projekta ieviešanas gadījumā radītais studentu skaita kritums reģionālajās augstskolās var radīt būtisku finanšu resursu samazinājumu, kas var rezultēties gan ar akadēmiskā personāla aizplūšanu prom no reģioniem un koncentrāciju galvaspilsētā, gan ar izveidotās infrastruktūras dīkstāvi," pauž LPS.

Uzklausījusi iebildumus, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzsvēra: "Es esmu tā nekaunīgā ministre, kas vēlas kvalitatīvu izglītību!". Viņa pauda, ka izmaiņas nepieciešamas, lai augstākajā izglītībā sasniegtu izcilību.

Neskatoties uz to, ka jaunā regulējuma kritiķi rosināja nevirzīt to 2024. gada budžetu pavadošajā likumprojektu pakotnē, valdība lēma virzīt to izskatīšanai Saeimā, kurai par izmaiņām būs jāpieņem galavārds.