"Šobrīd mums ir jāiepazīstas ar saturu, to darīs eksperti, to nedarīs politiķi," trešdien Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" par Daugavpils teātrī iestudēto ukraiņu dramaturga Alekseja Kuraļeha lugu "Pamiers", kuras izvēli nopēlusi Ukrainas vēstniecība, sacīja kultūras ministre Agnese Logina (P).
LTV "Šodienas jautājums" trešdien vēstīja, ka Ukraina par šo iestudējumu vispirms iesniegusi notu Latvijas Ārlietu ministrijai, norādot, ka izrādē parādās Kremļa propaganda, tad sūtīta vēstule Kultūras ministrijai, kas pēcāk vaicājusi informāciju teātrim, un pēc tam šīs valsts vēstniecība Latvijā publicējusi ierakstu "Facebook".
Ziņa Kultūras ministriju gan sasniegusi tikai īsi pirms pirmizrādes. Pirmizrāde ir notikusi un "šobrīd mums ir jāiepazīstas ar saturu – to darīs eksperti, to nedarīs politiķi," sacīja Logina,
Eksperti iedziļināsies, "kas īsti ir noticis, kāds ir šīs izrādes saturs, un runās ar visām iesaistītajām pusēm," sacīja Logina, ekspertu loku gan nekonkretizējot.
"Bet, protams, būtu bijis pareizāk, ka tas no tiek ne dažas stundas pirms pirmizrādes," teica ministre.
Uz jautājumu, vai ministrija var noteikt, kādu izrādi rādīt, Logina atbildēja, sakot: "es kā politiķe vienmēr būšu pret cenzūru".
"Šeit ir tas jautājums, ka mums ir, un, godīgi sakot, Daugavpils teātra pārstāvji ir ļoti atvērti sarunām, un jūtas ļoti neērti par to, ja tiešām tā ir Kremļa propaganda. Šeit ir jautājums par to, cik ļoti mēs paši esam gatavi atpazīt Kremļa propagandu," sacīja ministre.
Eksperti runāšot "ar visām iesaistītajām pusēm", teica politiķe.
"Pamiers" pirmizrāde bija piektdien, 6. oktobrī, nākamā izrāde paredzēta piektdien, 13. oktobrī.
Jau ziņots, ka Ukrainas vēstniecība Latvijā dažas stundas pirms pirmizrādes nosodīja Daugavpils teātra izvēli iestudēt ukraiņu dramaturga Kuraļeha lugu "Pamiers".
Vēstniecības ieskatā, luga, kas ataino notikumus Doņeckā 2014. gadā, ir balstīta Krievijas propagandā un ir Krievijas "maigās varas" izpausme. Vēstniecība uzskata, ka luga balstīta Kremļa vēstījumā, tostarp satur tādus propagandas elementus kā "brālības karu" un "brālīgās tautas", kā arī skatītājiem pauž vēstījumu, ka kara vaina vienādi meklējama abās konflikta pusēs.
Krievija kā agresorvalsts lugā neesot minēta. Tāpat lugā neesot minēta ukraiņu cīņa par brīvību, neatkarību un teritoriālo integritāti.
Vēstniecības pārstāvji piebilduši, ka Kuraļehs Doņeckā dzīvojis kopš 2014. gada un uzskata sevi par pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas iedzīvotāju. Vēstniecības rīcībā esošā informācija liecina, ka Kuraļeha lugas tiek aktīvi uzvestas arī Krievijā.
Tikmēr Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs Oļegs Šapošņikovs portālam "Delfi" iepriekš sacīja: "Esam bez vainas vainīgie". Šapošņikovs pauda, ka teātra trupa un izrādes režisors Māris Korsiets ukraiņu dramaturga lugā saskatījuši humānu, pret karu vērstu vēstījumu, nevis Kremļa propagandas naratīvu, uz ko norāda Ukrainas vēstniecības pārstāvji.
Šapošņikovs situāciju raksturoja kā "dunci mugurā" pirms pirmizrādes un aicina vēstniecību uz dialogu.
Teātris arī "Facebook" publicēja plašāku skaidrojumu un aicināja Ukrainas vēstniecību atsaukt šo informāciju.