Kamēr pandēmijas laikā galvenie resursi koncentrējās lielajās slimnīcās Rīgā, Daugavpils reģionālās slimnīcas direktors Grigorijs Semjonovs centās atgādināt arī par otro lielāko Latvijas pilsētu, veda uz slimnīcu citu izbrāķētas gultas un cīnījās ar "antivakseriem" arī paša slimnīcā. Beidzoties pandēmijas piemaksām, sākās arī karš Ukrainā un tam sekojošā hiperinflācija un energoresursu cenu pieaugums. Semjonovs vēl nesen ziņoja, ka Daugavpils slimnīca ir bankrota priekšā. Nu viņš ir iesniedzis atlūgumu, jo jūtas izdedzis. Par cīņām, misiju un Daugavpili arī ir mūsu saruna. Semjonovs uzsver – šis ir viens no retajiem brīžiem, kad viņa kabineta durvis ir ciet.
"Ir patīkami dzirdēt visu to, kas izskan sociālajos tīklos, bet nav pareizi vērtēt cilvēku par nu jau vēsturiskiem sasniegumiem. Manu darbu tagad vērtē, atsaucoties uz to, ko es ļoti feini esmu paveicis pandēmijas laikā, bet jāvērtē tagadējais – ko es tagad esmu izdarījis? Vai esmu pienācīgi stabilizējis, vai esmu visu izdarījis, lai sistēmu būtiski mainītu?" saka atlūgumu iesniegušais Daugavpils slimnīcas vadītājs. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām saņēmis arī piedāvājumus iesaistīties politikā, bet tos noraidījis – tas neesot piemērots viņam.
Cik ilgi vēl būsiet Daugavpils slimnīcas vadītājs? Pēc vajadzības?
Jā, vairāk pēc vajadzības, jo konkurss tiek veidots nevis uz manu amatu, bet uz pagaidām vēl neeksistējošo valdes priekšsēdētāja amatu
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
