Pirmdien, 16. oktobrī, Finanšu ministrija (FM) rosinās valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.
Ministrijā portālu "Delfi" informēja, ka tā sniegs priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojekta paketes un nodot atkārtai saskaņošanai.
Šā gada 9. oktobrī valdība atbalstīja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), par kuriem gala vārds jāsaka Saeimai. Minētie grozījumi paredz pilnveidot vispārējo deklarēšanas pienākumu.
Kā skaidrots likuma izmaiņu anotācijā, pašreizējā ienākumu deklarēšanas sistēma nenodrošina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ar visu nepieciešamo informāciju par nodokļa maksātāja gūtajiem ienākumiem un nav pietiekama, lai nodrošinātu ar nodokli apliekamo ienākumu pareizu aplikšanu ar nodokli, kā arī nodrošinātu optimālu iespēju kontrolei, vai maksātāja rīcībā esošais līdzekļu apmērs neliecina par izvairīšanos no nodokļiem.
Likuma izmaiņas paredz, ka, lai nodrošinātu VID ar informāciju, kas nepieciešama ēnu ekonomikas mazināšanai un optimālai nodokļa nomaksas kontrolei, ir nepieciešams ieviest risinājumu, kas paredz, ka iedzīvotājiem jādeklarē visi taksācijas gadā gūtie ienākumi, tostarp ienākumi, kurus tie šobrīd nedeklarē (ar nodokli neapliekamie ienākumi u.c.).
Valdībā atbalstītās likuma izmaiņas paredz, ka fiziskajām personām gada laikā gūtos ienākumus būs pienākums deklarēt deklarācijā VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS).
Likumprojektā ir noteikti izņēmumi, kas paredz atbrīvot no deklarēšanas pienākuma tās nodokļa maksātāju grupas, kurām deklarācijas iesniegšana VID nebūtu lietderīga un nesamērīgu birokrātisko slogu uzliekoša prasība. Piemēram, deklarēšanas atbrīvojums attieksies uz lielu daļu pensionāru, kuru vienīgais ienākumu avots ir pensija, kas nesasniedz 6000 eiro gadā. Tāpat izņēmums attieksies uz fiziskajām personām, kuras taksācijas gadā vienīgos ienākumus guvušas kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājas, vai kapitāla pieauguma veidā, jo minētie ienākumi tiek deklarēti VID iesniegtajā deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā.
Tāpat deklarācija nebūs jāsniedz, ja no citas fiziskās personas taksācijas gadā būs saņemti ar nodokli neapliekami ienākumi, kas nepārsniedz 100 eiro. Ienākumu deklarēšanas atbrīvojums tiek saglabāts arī ienākumiem, no kuriem tiek maksāts Kopienas nodoklis, kā arī ienākumiem, kas gūti sniedzot palīdzību vai slepeni sadarbojoties ar operatīvās darbības subjektiem.
Tomēr pirmdien izplatītajā paziņojumā medijiem FM informē, ka minētie likuma grozījumi tomēr ir apturami, jo par tiem nepieciešamas diskusija.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka, ņemot vērā, ka vispārējās ienākumu deklarēšanas koncepts ir ļoti nozīmīgs jautājums visai Latvijas sabiedrībai, viņš rosinās par tā saturu un ieviešanu nodrošināt plašākas diskusijas un konsultācijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī izņemt šos likuma grozījumus no nākamā gada valsts budžeta paketes.
"Uzskatu, ka plānotie grozījumi Saeimā būtu jāizskata vispārējā kārtībā jeb trijos lasījumos pēc valsts budžeta apstiprināšanas," pauž Ašeradens.
FM atgādināja, ka sagatavotie likuma grozījumi izstrādāti atbilstoši Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam izvirzītajam uzdevumam – izstrādāt normatīvo regulējumu par ikgadējo vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākumu. Likumprojekts paredz pilnveidot pašlaik likumā ietverto vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
