Čakša lūdz FM un VK izvērtēt algu dotāciju sadalījumu pašvaldībās

Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika skatīts jautājums par mērķdotāciju sadali pašvaldībās, ņemot vērā pēdējā laikā publiski izskanējušo informāciju, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa sacīja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc skolotājiem atalgojums no 1. septembra palicis esošais vai pat samazinājies. Piemēram, sabalansējot slodzes, ir izglītības iestādes, kuras pieņēmušas darbā vairākus skolotājus, un tās ir papildus likmes, kas esošiem pedagogiem ietekmē darba samaksu.

Katrai skolai esot bijusi arī dažāds redzējums par to, kā tiek apgūts finansējums - lielāko daļu finansējuma, kas tika piešķirts gada sākumā, izglītības iestādes novirzīja zemākās algas likmes celšanai un slodzes sabalansēšanai. Taču papildus piešķirtais finansējums septembrī "nebija tik proporcionāli liels", tāpēc, balansējot slodzi izglītības iestādei, mazinājās vienas stundas likme.

Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu – 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.

Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. Kanaviņa atzīmēja, ka piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu – 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.

Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS) bija neizpratnē, kas kontrolē pašvaldību "negodprātīgo rīcību". Vienlaikus viņš piekrita tam, ka atbildība būtu jāuzņemas arī izglītības iestāžu direktoriem, kuri ar 1. janvāri esot pacēluši "ļoti augstu likmi", bet "šobrīd grib būt labie un negrib pazemināt, jo viņiem nepietiek sabalansēšana". Kanaviņa uz to atbildēja, ka Ministru kabinetos esot "skaidri pateikts", kādai jābūt pedagoga darba samaksai un slodzes sadalījumam, kā arī pašvaldības un skolas esot saņēmušas vasarā izstrādātās vadlīnijas slodzes balansēšanai.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga komisijas sēdē apgalvoja, ka "ministre ir mantojusi nekorektu metodiku no iepriekšējās valdības", un ministrijas veiktie aprēķini neesot korekti. "Tas nozīmē, ka finansējums algu paaugstināšanai un slodžu balansēšanai tālāk nebūs pietiekams, ja jau sākotnējā metodikā ir kļūdas," pārliecināta Vanaga.

Komisijas sēdē deputāti apsprieda arī ministrijas ieceri ieviest programmas finansējuma modeli. Čakša nepiekrita Batņas apgalvojumam, ka jaunā modeļa ieviešana no nākama gada 1. septembra radīs "lielu finansiālo slogu" pašvaldībām, jo tām būs jānodrošina papildu "diezgan būtisks" finansējums. Atbilstoši ministres redzējumam, "ļoti precīzi saliekot skaitļus", kā veidojas skolotāju atalgojums un kā notiek finansējuma administrēšana, jauno finansējuma modeli būs iespējams ieviest no nākamā gada.

Taču liela nozīme būšot likumā noteiktai pašvaldību atbildībai par skolu kvalitāti un pieejamību. Ministres atbilde gan nepārliecināja deputātu – Batņa uzsvēra, ka, veidojot skolu ekosistēmu, pašvaldībām jādomā ne tikai par skolām, bet arī visu pārējo tīklu.