Valsts atbalsts uzņēmējdarbības inovācijām ir plašs, tomēr rezultāti maz ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole noslēgusi revīziju, kurā vērtēja, kā atbildīgās ministrijas – Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – plāno un īsteno inovāciju atbalsta politiku. Īpaši vērtēti tie atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir uzņēmumos attīstīt inovācijas, tā veicinot to konkurētspēju un produktivitāti.
Inovāciju attīstība atkarīga no ES fondiem
Revidenti atzīts, ka Latvijā inovāciju attīstība ir lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā, kas ilga no 2014. gada līdz 2020. gadam, inovāciju atbalsta pasākumiem Latvijā izmantots 681 miljonu eiro publiskā līdzfinansējuma, taču sasniegt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (NIPP2020) noteiktos mērķus – uzlabot uzņēmumu konkurētspēju un produktivitāti – nav izdevies.
Revidenti secina, ka IZM un EM darbības, plānojot politiku 2014.–2020. gadam, nav bijušas pietiekamas, lai ar 681 miljonu eiro publisko finansējumu inovāciju atbalsta projektiem būtiski ietekmētu NIPP2020 noteiktos mērķus.
Tāpat secināts, ka, lai gan EM un IZM atsevišķās jomās uzlabojušas inovāciju atbalsta pasākumu rādītāju plānošanu, konstatēts, ka politikas plānošanā iepriekš identificētās problēmas joprojām netiek risinātas. "Tas rada risku, ka arī 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kurā inovāciju atbalsta pasākumiem piešķirti 721 miljons eiro, netiks sasniegta iecerētā tautsaimniecības attīstība," secina Valsts kontrole.
Plānošanas dokumentos problēmas saglabājas
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
