Rinkēvičam bažas par finansējumu Liepājas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmai  (3)

Valsts prezidenta kancelejā portālu "Delfi" informēja, ka tikšanās laikā Valsts prezidents vērsa kultūras ministres uzmanību uz to, ka Liepājai kā 2027. gada Eiropas kultūras galvaspilsētai 2024. gadā valsts finansējums nav atvēlēts. Rinkēviča ieskatā, tas būtiski kavēs Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanas uzsākšanu.

Kā piemēru Valsts prezidents minēja faktu, ka finansējuma neesamība 2024. gadā būtiski kavēs nacionāla un starptautiska līmeņa projektu konkursu izsludināšanu, jauniešu un brīvprātīgo programmas izveidošanu.

Valsts prezidenta kancelejā informēja, ka šobrīd Liepājas valstspilsētas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadiem nodrošināt 2024. gadam nepieciešamo finansējumu "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" programmas realizācijai pilnā apmērā tikai no pašvaldību budžetiem ir neiespējami.

Jau vēstīts, ka Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2027 titulu saņēmusi Liepāja.

Liepāja konkursa finālā startēja ar koncepciju "(ne)miers", kas ir plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām tēmām un problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.

Katra no piecām programmas līnijām – "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.

Programmā iekļautas konferences, diskusijas, festivāli, notikumi, nodarbību cikli, radošās rezidences, projektu konkursi, koncerti, izrādes, māksla publiskā telpā, lasījumi, pārgājieni, inscenēti piedzīvojumi dabā, izstādes un notikumi jaunās kultūrvietās, degradētās teritorijās un citi pasākumi. Gan liela mēroga notikumi plašām ļaužu grupām, gan vidēja un arī neliela apjoma pasākumi– aptvertas visas auditorijas – gan kultūras gardēži, gan veidota programma cilvēkiem, kuriem kultūra ikdienā līdz šim nav bijusi tik aktuāla. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī par sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām.

Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva aizsākta 1985. gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministres Melinas Merkuri idejai. Iniciatīvai ir divi mērķi - aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairojot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai un veicinot kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to stratēģijām un prioritātēm.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.