LIZDA un IZM atšķirīgi viedokļi par finansējuma trūkumu pedagogu algām  (2)

LIZDA ceturtdien tikās ar IZM pārstāvjiem, lai pieprasītu skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību.

Kā galvenie iemesli vietām fiksētajam skolotāju atalgojuma samazinājumam tika minēti skolēnu skaita vai darba slodzes samazinājums.

Analizējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secināts, ka lielākoties skolotājiem atalgojums ir pieaudzis, apliecināja IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa. Viņa kā atalgojuma samazināšanas galvenos iemeslus pieminēja skolēnu skaita vai slodzes samazinājumu, taču esot arī gadījumi, kurus ministrija apspriedīs individuāli ar pašvaldībām. Pēc ministrijas aplēsēm, pedagogu skaits, kuriem samazinājies atalgojums, neesot liels.

Kanaviņa sacīja, ka līdz šim ministrija nav saņēmusi nevienu pašvaldības iesniegumu par problēmām valsts izmaksātās mērķdotācijas aprēķinos, tomēr līdz oktobra beigām pašvaldībām vēl ir iespēja pārskatīt savas tarifikācijas.

Tikšanās laikā arodbiedrības pārstāvji piekrita ministrijai, ka darba algas samazinājums varētu būt saistīts ar skolēnu skaita izmaiņām izglītības pakāpē vai darba slodzes samazinājumu. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga arī pieminēja, ka janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai. Tāpat atsevišķas pašvaldības samazinājušas savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai, kā arī tās pārdala valsts mērķdotāciju.

Arodbiedrībai esot arī zināma "vismaz viena" pašvaldība, kura lokāli pieņēmusi tādu kārtību mērķdotāciju sadalei, kas ir pretrunā ar ārējiem normatīviem aktiem, taču Vanaga atturējās atklāt, par kuru pašvaldību tiek runāts. Savukārt dažās pašvaldībās mērķdotācija tiek izmantota izglītības pārvalžu darbinieku atalgojumam, konkrēti mācību jomu koordinatoriem, lai arī tas ir aizliegts normatīvajos aktos.

Arodbiedrība neizslēdz iespēju, ka piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams. Izglītības un zinātnes ministres padomnieks analītikas jautājumos Jānis Salmiņš apliecināja, ka izprot arodbiedrības bažas par mērķdotācijas aprēķinu korektumu, tāpēc šobrīd notiekot darbs pie programmas finansējuma modeļa izstrādes, kas būšot caurskatāmāka finansējuma piešķiršanas kārtība.

"Mēs šobrīd runājam par 2% skolotāju, kuriem esam definējuši problēmas, un te tiešām ir vieta sarunām ar pašvaldībām, lai pašvaldības skaidrotu izmaiņas mērķdotāciju sadalē. Šobrīd neviena pašvaldība pie mums nav vērsusies," piebilda IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV). Viņa atkārtoti apliecināja, ka ministrija ir vērsusies Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā, lai saprastu, kurās pašvaldībās mērķdotāciju sadale veikta neprecīzi.

Uz Vanagas iebildumiem par "ļoti skaitliski daudz" saņemto informāciju par algu samazināšanu IZM valsts sekretāre Santa Šmīdlere vairākkārt tikšanās laikā aicināja arodbiedrību sniegt precīzu informāciju, kurās pašvaldībās un cik pedagogiem mainījies atalgojums.

"Jūs lietojat vārdus "ļoti daudziem", "ļoti daudzas situācijas", "būtiski pasliktināta situācija". Mēs šobrīd savos datos tādu apjomu neredzam," pauda Šmīdlere. Taču arodbiedrība nespēja nosaukt precīzu skaitu, to pamatojot ar pieejas neesamību datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā. Vanaga arī lūdza "nesaukt uz tepiķa" pašvaldības pārstāvjus, jo izvēlētais tikšanās formāts tam neesot piemērots.

Uz mediju pārstāvju jautājumu par turpmāko arodbiedrības rīcību Vanaga atbildēja, ka arodbiedrība aicinās ministriju rast risinājumus visos līmeņos, jo, tās ieskatā, ir jāpārskata viena skolēna izmaksas. Arodbiedrība ir pārliecināta, kā tās nav pietiekamas, lai paaugstinātu zemāko darba samaksas likmi un balansētu darba slodzi. Vanaga skaidroja, ka problēma esot ar aprēķinu metodiku, "kas mantota no iepriekšējās izglītības ministres" un jau sākotnēji esot bijusi nepareizi izstrādāta, kā arī nav pielāgota esošai situācijai.

Vaicāta, vai arodbiedrība izskata iespēju atsākt pedagogu streiku, Vanaga noraidīja šādu rīcību, sakot, ka jebkura protesta metode "būs galējs variants", par ko LIZDA padome lems, ja no ministrijas puses nesekos risinājumi.

Vienlaikus Vanaga aicina pedagogus nesamierināties ar atalgojuma samazinājumu, to izrunājot ar izglītības iestādes vadītāju vai pašvaldības līmenī. "Pedagogam, neraugoties uz to, vai tā ir liela skola vai maza skola, nav jābūt upurim nekorektas metodikas pielietošanā un nav jāsamierinās ar darba algas samazinājumu," uzsvēra Vanaga.

Kā ziņots, LIZDA iepriekš pauda, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

LIZDA uzsver, ka pēc vienošanās par pedagogu algu grafiku un slodžu balansēšanu Izglītības un zinātnes ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka ar ieplānoto finansējumu pietiks visiem apsolītajiem mērķiem. Savukārt izglītības ministre uzsvērusi pašvaldību nozīmi mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm.

Valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.

Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ – pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1. septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.

Kopumā zemākās darba samaksas paaugstināšanai un slodžu sabalansēšanai piešķirti 98 miljoni eiro. No tiem 20 miljoni piešķirti septembrī.

Atbilstoši ministrijas rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu – 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.

Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam - 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro. IZM Izglītības departamenta Edītes Kanaviņas ieskatā, piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu – 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.