Negals ar 'strīpiņām un ķeksīšiem' – Krievijas pilsoņi par pieredzi latviešu valodas pārbaudījumā

"Jūs tikai noteikti uzrakstiet, ka viss bija organizēts lieliski – es nebaidos šī vārda! Cilvēciska attieksme, ļāva apdomāt atbildes... Ar datoru nekādu problēmu man nebija, esmu taču inženieris. Šajā ziņā – nekādu pretenziju!" mūsu sarunā divreiz uzsvēra 73 gadus vecais pensionārs Georgijs. Viņš eksāmenu nenokārtoja. Un domā, ka arī atkārtotajā pārbaudījumā izkritīs: smejies vai raudi, tomēr diakritiskās zīmes – garumzīmes un mīkstinājuma zīmes – nekādi nepadodas.

Lai nokārtotu valsts valodas prasmju pārbaudījumu, katrā no četrām eksāmena daļām jāsavāc vismaz 60%. Katrā no pārbaudījuma daļām maksimālais ballu skaits ir 15, slieksnis – 9 balles. Saskaņā ar VISC aplēsēm vispārējā tendence ir sekojoša: vidējais vērtējums par lasītprasmi – 73%, klausīšanās – 71%, runas prasmes – 67%. Lielākās grūtības ir ar rakstisko prasmju pārbaudi: tur vidējais vērtējums ir 56%, starp tiem, kas nenokārtoja eksāmenu ar pirmo reizi, – 36%. Vairums eksaminēto sūkstās, ka neizjūt tās pašas "strīpiņas un ķeksīšus" – garumzīmes un mīkstinājuma zīmes.

Georgijs, 73 gadi, pensionārs: "Runāt latviešu valodā – ar prieku, bet rakstīt..."

Georgijs dzimis Latvijā, viņa vecāki te atbrauca strādāt uzreiz pēc kara. Krievijas pilsonību pieņēmis tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. 2008. gada krīzē zaudēja darbu un cerību uz normālu pensiju – darba stāžā netika ieskaitīti ziemeļos pavadītie padomju gadi. Paziņas ieteica, ka tā var uzlabot finanšu situāciju.