Pašvaldības 2024. gadā varēs aizņemties 198,7 miljonus eiro, ko novirzīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētu projektu īstenošanai, kā arī iekšējās drošības investīciju projektu īstenošana, piemēram, policijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai.
Valdība otrdien, 24. oktobrī, pieņēma ar 2024. gada budžetu saistīto Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokolu. Tajā atrunātas arī pašvaldību iespējas aizņemties.
No protokola izriet, ka pašvaldību ikgadējai pieļaujamais aizņēmuma palielinājums 2024. gadā būs 198,7 miljoni eiro.
Tiesa, 23,6 miljoni eiro paredzēti Rīgas pašvaldībai projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" mērķu sasniegšanai, bet 2025. un 2026. gadā 118 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka galvenā aizņēmumu prioritāte vidējā termiņā tiek saglabāta ES fondu un Atveseļošanas fonda projektu īstenošana un jaunu pirmsskolas iestāžu būvniecība bērnu rindu mazināšanai.
Tāpat pašvaldībām ar aizņēmumu līdzekļiem būs iespējams turpināt realizēt izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanu ilgtspējīgas pamatizglītības un vidējās izglītības funkciju īstenošanai, kā arī skolu tīkla sakārtošanai, pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras investīciju projektiem, transporta iegādei skolēnu pārvadāšanai ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 10% un ceļu būvniecības projektiem ar pašvaldības budžeta līdzfinansējumu 15%.
Tāpat ir panākta vienošanās par pastāvīgu kritēriju un nosacījumu izstrādi pirmsskolas izglītības iestāžu, izglītības iestāžu, ceļu infrastruktūras un citu investīciju projektu vērtēšanai, lai saņemtu valsts budžeta aizdevumus. FM piebilda, ka tas ļaus pašvaldībām savlaicīgi sagatavot un īstenot investīciju projektus, piesaistot aizņēmumu, kā arī mazinās administratīvo slogu.
Piedāvāts arī saglabāt pašvaldību noteikto prioritāro aizņēmumu kopējo summu 1,5 miljonu eiro apmērā, bet Rīgas valstspilsētai kā galvaspilsētai – sešu miljonu eiro apmērā. Līdz ar to katrai pašvaldībai, atbildīgi izvērtējot kopējo saistību apjomu, būs iespējams īstenot savas noteiktās prioritātes.
Protokolā arī norādīts, ka pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus funkciju veikšanai un saistību izpildei. Plānots, ka pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi pret 2023. gada prognozi pieaugs par 7,9%.
Vienlaikus valdība plāno pašvaldībām garantēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes izpildi 100% apmērā. Līdz ar to pašvaldībām tiek paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā, kas nodrošinās nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.
Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. Tāpat ir panākta vienošanās piešķirt vienreizēju papildu dotāciju septiņu miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
Valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolā ir virkne jautājumu par kuriem ir panākta vienošanās, bet ir arī tādi, kuros saglabāti atšķirīgi viedokļi. Būtiskākais jautājums, kurā nav panākta vienošanās, ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.
Protokols pēc tā parakstīšanas tiks pievienots 2024. gada valsts budžetam un budžeta ietvaram 2024.-2026. gadam. Budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā šā gada 3. novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
