Skolotāju alga samazinājusies daļēji slodzes sabalansēšanas rezultātā, pauž Zariņa-Stūre

Viņa uzsvēra, ka ir nepieņemama gadiem piekoptā prakse, ka skolotāji septembrī, sākot darbu skolā, nezina savu atalgojumu.

Zariņa-Stūre skaidroja, ka patlaban skolotājiem slodze tiek sadalīta divās daļās, proti, 65% darba apjoma ir kontaktstundas un 35% - citu pienākumu veikšanai. "Matemātikas skolotājam ir daudz kontaktstundu un viņam ir mazāka daļa citiem pienākumiem, kamēr sporta skolotājam ir mazāk kontaktstundu, bet lielāka daļa ir citiem pienākumiem. Rezultātā matemātikas skolotāja atalgojums būs mazāks," norādīja komisijas priekšsēdētāja. Viņa uzskata, ka slodzes sabalansēšanu pašlaik nedrīkstēja ieviest, jo skolām trūkst pedagogu un ir grūtības nodrošināt mācību procesu.

Saeimas deputāts Česlavs Batņa (AS) pauda pārliecību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini bija kļūdaini jau jūnijā, par ko viņš informējis ministriju, taču viņa iebildumus neņēmusi vērā. Kā var būt tā, ka sistēmā iegulda papildus finansējumu, taču izmaksas uz vienu skolēnu samazinās, skolēnu skaitam samazinoties, neizpratnē vaicāja Batņa.

Abi parlamentārieši ir pārliecināti, ka skolotāju atalgojums nedrīkst tikt svērts kā uz "aptiekas svariem", aprēķina formulai ir jābūt vienkāršai un saprotamai. Skolotāja atalgojums ir jāaprēķina atbilstoši skolas īstenotajām izglītības programmām nevis modelim "nauda seko skolēnam".

Uz jautājumu par to, vai šajā mācību gadā ir iespējams novērst konstatētās nepilnības skolotāju atalgojuma kārtībā, Zariņa-Stūre nesniedza konkrētu atbildi, vien norādīja, ka tiks vērtēts tas, kā mērķdotācijas ir sadalījušas pašvaldības, vai tās nav kā nepareizi interpretējušas Ministru kabineta noteikumos reglamentēto skolotāju darba samaksas kārtību.

LETA jau vēstīja, ka IZM nepiekrīt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) bažām par nepilnībām viena skolēna izmaksu aprēķina metodikā, jo skolotāju darba algas samazinājums nav tendenciozs kādā vienā pašvaldībā.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga kā galveno iespējamo iemeslu, kāpēc mērķdotācijas apmērs varētu būt neatbilstošs, sauc nekorektu metodiku mērķdotācijas vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķināšanai. "Ja metodikas pamatā ir trūkumi, tad tas aiziet arī uz pašvaldībām," pauda Vanaga, uzsverot, ka "nav korekti novelt visu uz pašvaldībām".

Mērķdotācijas aprēķinam tiek izmantots reģionālais koeficients, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.376. Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas, turpmākos trīs mācību gadus reģionālais koeficients tiks koriģēts un aprēķinā IZM piemēro izlīdzināšanas koeficientu. To aprēķina, ņemot vērā 2022./2023.mācību gada mērķdotācijas apmēru.

Pedagogu arodbiedrība apgalvo, ka mērķdotācijas apmēra vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķina metodikai par pamatu ņemta Rīgas pašvaldība, kurai vēl 2016.gadā pedagogu darba samaksas reformā neesot piemērots atbilstošs koeficients valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinam. LIZDA arī secinājusi, ka ministrija aprēķinos izmantojusi pagājušā gada zemāko likmi.

Atalgojums samazinājies aptuveni 2% jeb 460 pedagogu, lēš IZM. Reālais samazinājums skatīts, salīdzinot pedagogu tarifikāciju šī gada oktobrī un pērn oktobrī. Ministrijā norādīja, ka atšķirīgas situācijas ar atalgojuma izmaiņām vērojamas arī izglītības iestādes ietvaros, tāpēc būtu jāvērtē finansējuma sadale arī izglītības iestādē.

Šobrīd IZM veic piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas izlietojuma analīzi, tostarp tiek vērtēti iemesli, kāpēc pašvaldības nav iztērējušas piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju. Ministrijā atsaucās uz spēkā esošo regulējumu, kas nosaka - ja pašvaldību pārskatot, kas iesniedzami līdz 20.janvārim, uzrādītais atlikums pārsniedz 1% no pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas iepriekšējā budžeta gadā, IZM samazina mērķdotāciju pārsniegtās summas apmērā laika periodam no kārtējā budžeta gada 1.septembra līdz 31.decembrim. Aprēķinot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestādēm no šī gada septembra līdz decembrim, 12 pašvaldībām ministrija ieturējusi 147 463 eiro.

Vienlaikus vērtējams arī gada sākumā papildu piešķirtā finansējuma izlietojums, jo pēc sākotnējās tarifikācijas datu analīzes pašvaldību pamata un vidējās izglītības iestāžu pedagogiem tika palielināta tieši pedagogu darba algas likme, nevis sabalansēta slodze, norādīja ministrija.

Šogad papildus skolotāju darba samaksai valsts piešķīrusi 98 miljonus eiro, tostarp 20 miljonus eiro, lai atalgojumu kāpinātu arī no šā mācību gada 1.septembra. Vienlaikus, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, 2023./2024.mācību gadā četrās pašvaldības vairs nepiefinansē pedagogu darba samaksu, savukārt 11 pašvaldības samazinājušas savu līdzfinansējumu pedagogu darba samaksai.

IZM aicina pašvaldības skaidrot iemeslus reālā atalgojuma samazinājuma iemeslus.

Iepriekš gan LIZDA, gan IZM kā galvenos iespējamos atalgojuma samazināšanās iemeslus pieminēja skolēnu skaita vai slodzes samazinājumu. Pēc LIZDA aplēsēm, piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams.