"Tiltam ir ļoti dziļa simboliska nozīme – vienā tilta krastā ir universitāte, zināšanas, un otrā krastā – Mūkusalas biznesa centrs, uzņēmējdarbība, bizness. Ja šīs divas lietas – biznesu ar izglītību un zināšanām savieno kopā, mēs iegūstam labklājību. Es šo tiltu sauktu par tiltiņu uz labklājību," trešdien, 25. oktobrī, Kīleveina tilta atklāšanā pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).
Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pauda, ka pirms trim gadiem kādā sanāksmē teikusi: "Skaties, šeit ir zināšanas, universitāte, bet šeit – biznesa centrs. Pa vidu ir grāvis. Tur taču nepieciešams tilts, tas ir tik loģiski." Viņa sacīja, ka viss jau iepriekš bija izplānots, bet bija nepieciešama tikai to īstenošana.
"Šis ir redzams piemērs, ka salīdzinoši īsā, pusotra gada laikā kopš līguma parakstīšanas, mums ir jauns savienojums," sacīja Andersone. "Šī vieta – Torņakalns, mūsu acu priekšā atdzimst no jauna, un, manuprāt, šī būs viena no Rīgas perspektīvākajām apkaimēm tuvākajos gados," atzina pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja.
"No maziņas ieceres varējām saņemt labu rezultātu. Protams, ir daudz diskusiju par izmaksām, bet ir jāskatās, cik, kas tirgū maksā. Protams, šeit ir jāskaita to, ka izbūvēts ne tikai tilts, bet arī labiekārtota apkārtne aptuveni 400 kvadrātmetru platībā, kur cilvēki varēs atpūsties un pavadīt brīvo laiku," pauda pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.
Pēc tiltiņa atklāšanas Rīgas domes priekšsēdētājs Ķirsis un LU rektors Indriķis Muižnieks LU Akadēmiskajā centrā parakstīja sadarbības memorandu, kas apliecina iesaistīto pušu vienošanos un pārliecību, ka Rīgai jākļūst par ilgtspējīgu, inovatīvu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu nākotnes pilsētu ar aktīvu sabiedrību un eksportspējīgu ekonomiku, "Delfi" uzzināja Rīgas domē.
Ķirsis atzina, ka modernā akadēmiskajā vidē aug jaunie zinātnieki, pilsētplānotāji, pētnieki, top izcilības visās zinātnes nozarēs, ar kurām pastāvīgi cieši sadarbojamies visos pilsētas attīstībai svarīgos jautājumos. "Ar šo memorandu Rīgas pašvaldība nostiprina un padziļina partnerību ar LU, jo abpusēji vēlamies Rīgu veidot par ilgtspējīgu un inovatīvu nākotnes pilsētu. Augstskolas akadēmiskā centra sekmīga integrācija pilsētvidē arvien labākai mijiedarbībai starp studentiem, pētniekiem un biznesa vidi, ir skaidrs apliecinājums tam, ka ar Latvijas Universitāti esam stratēģiski sabiedrotie," teica mērs.
"Torņakalns izvēlēts kā vieta Akadēmiskā centra radīšanai pēc ilgiem meklējumiem – savulaik tika vērtētas arī vairākas citas iespējas, tostarp Rumbula, Kleisti, Salienas pagasts, Mūkusalas un Laivu ielas rajons. Torņakalna apkaime, LU Akadēmiskais centrs, Nacionālā bibliotēka, "Rail Baltica" un sabiedriskā transporta komplekss, kļūs par Rīgas Zināšanu jūdzes stūrakmeni, Rīgas pilsētas viedo reģionu", atzīmēja Muižnieks.
Pēc viņa vārdiem, augstskolas stratēģiskos mērķus īsteno zinātnieki, mācībspēki un studenti, kuru ideju īstenošanai ir vajadzīga moderna, motivējoša vide.
"Pateicoties Rīgas domes atbalstam, veicināsim LU ieguldījumu ne tikai zinātnē un izglītībā, bet arī ekonomikā un sabiedrības, Torņakalna apkaimes un visas pilsētas dzīvē. Akadēmiskais centrs palīdzēs konsolidēt pētījumu un studiju programmas, kas šobrīd izkliedētas nepiemērotās ēkās visā Rīgā. Tas nodrošinās vides pieejamību, energoefektivitāti, Eiropas zaļā kursa īstenošanu," uzsvēra Muižnieks.
Parakstot dokumentu, Rīgas pašvaldība un LU vienojas sadarboties, lai atbilstoši savām interesēm, vajadzībām un iespējām sasniegtu savus attīstības stratēģijā izvirzītos mērķus.
Puses apņemas veidot sadarbību ar zinātnes un pētniecības institūcijām, sekmējot Rīgas zinātnes un uzņēmējdarbības vides attīstību; sadarboties, lai sekmētu Latvijas Universitātes attīstību vienotā akadēmiska centra integrācijai pilsētvidē un nodrošinātu studentiem, pētniekiem, un biznesa partneriem modernu, labākajai starptautiskajai praksei atbilstošu infrastruktūru; ietvert telpiskās attīstības pārmaiņu vadīšanu pilsētu un reģionu pilnveidošanai atbilstoši sabiedrības, dzīves vides un ekonomiskajām vajadzībām, kopīgi sadarboties pētnieciskos, zinātnisko un praktiskos darbu izstrādē; piesaistīt finansējumu un realizēt projektus; informēt partnerus un sabiedrību; veidot un īstenot citas sadarbības aktivitātes.
Pašvaldība atbalstīs LU stratēģijā līdz 2027. gadam noteikto mērķu sasniegšanu, lai universitāte kļūtu par starptautiski atzītu zinātnes centru un studentiem būtu pieejama ilgtspējīga, pievilcīga un videi draudzīga infrastruktūra.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta kopīgam darbam, attīstot universitātes Akadēmisko centru Jelgavas ielā. Papildus tur jau esošajām Dabas un Zinātņu mājām un būvniecības stadijā esošajai Rakstu mājai tuvākajos gados Latvijas Universitāte uzbūvēs Sporta, Studentu un viesu, Veselības un Tehnoloģiju mājas. Turpmākā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstība paredzēta saskaņā ar pavasarī noslēgušos starptautisko metu konkursu, kur žūrijā tika pārstāvētas arī Rīgas Domes iestādes, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija, papildināja pašvaldībā.
Jau vēstīts, ka 2022. gada jūnijā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja 946 000 eiro piešķiršanu no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda Kīleveina grāvja tilta izveidei.
Pašvaldība pērn uzsvēra, ka tilts nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība, tostarp Torņakalna apkaimē tiek attīstīts projekts "Rail Baltica", notiek Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra izaugsme, kā arī strauji attīstās jaunu biroju un dzīvojamo ēku projekti.
Pēc Akadēmiskā centra attīstības nākamo kārtu īstenošanas Torņakalna teritorijā plānota cilvēku skaita palielināšanās, sasniedzot līdz pat 15 000 cilvēku dienā, kam apkaimē vajadzētu ierasties uz darbu vai mācībām.
Kopumā ar LU personālu tie varētu būt pat 22 000 cilvēku. Līdz ar to ir nepieciešams risināt transporta infrastruktūras attīstības jautājumus, nodrošinot ērtus savienojumus starp attīstības centriem un sabiedrisko transportu.
Portāls "Delfi" piedāvā ieskatīties, kā notika tilta būvniecība, iemūžinot 250 dienas nepilnu divu minūšu video.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
