10% no minimālās algas – Saeima vērtēs izmaiņas parāda piedziņā

TM skaidroja, ka, vērtējot patlaban spēkā esošo regulējumu par pieļaujamo ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas gan ēnu ekonomikas risku kontekstā, gan arī raugoties caur efektīvu piedziņas procesa nodrošināšanas prizmu, atzīts par nepieciešamu noteikt konceptuāli jaunu veicamo ieturējumu apmēra aprēķināšanas modeli.

No spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet, ka ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējumu veikšana nav iespējama, piemēram, ja parādniekam nepieder manta, uz kuru varētu vērst piedziņu, kas faktiski padara tiesas sprieduma vai administratīvā akta izpildi neiespējamu.

TM arī norāda, ka nepieciešamība pārskatīt tiesisko regulējumu piedziņas vēršanai uz parādnieka darba samaksu izriet arī no ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna, kurā norādīts, ka nozīmīgs ēnu ekonomikas ietekmējošais faktors ir parādsaistības, proti, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas tam izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. "Tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē," secina ministrija.

Vērtējot Civilprocesa likumā ietverto regulējumu par pieļaujamo ieturējumu apmēru no parādnieka darba samaksas ēnu ekonomikas risku kontekstā, TM atzīst, ka iemesls parādnieka vēlmei slēpt savu patieso ienākumu apmēru saistīts ar apstākli, ka piedziņai nepakļaujamā summa ir piesaistīta minimālajai mēneša darba algai, proti, ir izteikta konkrētas summas apmērā.

"Šāds modelis, kas vispār liedz iespēju veikt piedziņu no ienākumiem, ja tie nepārsniedz kādu konkrētu likumā noteiktu apmēru, pats par sevi var veicināt situāciju, kad pēc saistību rašanās vai izpildu lietvedības uzsākšanas parādniekam izmaksājamā darba atlīdzība tiek oficiāli noformēta minimālās darba algas apmērā, darbiniekam un darba devējam vienojoties par oficiālās un neoficiālās algas daļu," norāda ministrijā.

Tādējādi TM uzskata, ka pēc būtības pārskatāms jautājums par pieļaujamību vērst piedziņu uz parādnieka darba samaksu, ja tā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru. Ministrija norāda, ka nepieciešams radīt tādu piedziņas modeli, kas motivētu parādnieku turpināt gūt ienākumus no legāla darba, fiktīvi nesamazināt savu oficiālo ienākumu apmēru, vienlaikus neizslēdzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Tāpēc ar grozījumiem Civilprocesa likumā rosināts pārskatīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējumu apmēru.

TM rosina ieturējumus aprēķināt attiecīgi – ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10% apmērā.

Vienlaikus, lai nodrošinātu labvēlīgāku tiesisko regulējumu attiecībā uz parādnieku, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns un attiecīgi kurš atrodas atšķirīgos apstākļos, pret parādnieku, kura apgādībā nav nepilngadīgu bērnu, likumprojekts paredz veicamo ieturējumu 10% apmērā no bāzes samazināt par 2% par katru parādnieka apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, attiecīgi nodrošinot lielāku izmaksājamās algas daļu. Piemēram, ja parādnieka apgādībā reģistrēti pieci vai vairāk nepilngadīgi bērni, ieturējumi no bāzes nav veicami.

Lai izmaiņas stātos spēkā, Saeimai tās jāpieņem trijos lasījumos.