Foto: Gabaliņš Afganistānas Kurzemē – 'Airītēs' izveidots kaujas priekšpostenis

Pie "Airītēm", kur 1919. gada 6. martā krita Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku pirmais komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks, jau 1920. gadā par brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem sabiedriskās organizācijas sāka veidot piemiņas vietu latviešu virsniekam. Muzeja celšanā iesaistījās daudzi iedzīvotāji no Skrundas, Kuldīgas, Saldus. Vietējie zemnieki veda gan baļķus, gan granti, smilti, visu, kas bija nepieciešams. Pašu muzeju "Airītes" Valsts prezidents Kārlis Ulmanis atklāja 1936. gada 6. septembrī. Ēkā izveidoja ekspozīciju par Kalpaka bataljona cīņu gaitām.

Sākoties PSRS okupācijas režīmam, muzejs turpināja darboties līdz 1944. gadam. 1950. gadā piemiņas ansambli iznīcināja, bet muzeja ēkā iekārtoja pasta nodaļu un komunālos dzīvokļus. Atmodas sākumā, 1988.–1989. gadā, piemiņas vietu atjaunoja. 1990. gada 11. novembrī pulkveža Oskara Kalpaka muzejs atsāka savu darbību, bet kopš 2007. gada "Airītes" ir Latvijas Kara muzeja nodaļa.

Tagad Kara muzejs iet tālāk un savu filiāli "Airītēs" lēnām attīsta par militārās vēstures parku ar dažādām ekspozīcijām. "Tur mums būs izstāžu telpas un konferenču zāle, kā arī saimniecības gals," saka pulkveža Oskara Kalpaka muzeja vadītājs Roberts Sipenieks, rādot uz muzeja vēsturisko kūts ēku, kuras pārbūve tuvojas noslēgumam. Savukārt nedaudz tālāk, pļavā, kur stāv šķūnis, drīzumā plānots celts lielu nojumi vēsturiskajai militārajai tehnikai – tur plānots novietot militārus spēkratus gan no Latvijas armijas, gan Rīgas Motormuzeja krājuma.

"Šajās nojumēs mēs eksponēsim Latvijas armijas transportlīdzekļus, kas ir izmantoti kopš 1990. gadiem. Tie ir gan PSRS ražoti, gan arī spēkrati, kas nākuši kā palīdzība, piemēram, no Zviedrijas vai ASV. Projekta otrajā kārtā atjaunosim muzeja vēsturisko šķūni, kurā iekārtosim militārās tehnikas remontdarbnīcu," portālam "Delfi" stāsta Sipenieks.

Īsts forts

Pirmā no daudzajām iecerēm "Airītēs" jau ir pabeigta –