Foto: Arhīva foto
"Pirms kara bija ļoti mierīgi laiki. Tā tie man ir palikuši atmiņā. Kaimiņi satikās, viens otram palīdzēja. Rudenī, kad uz Eleju, kur bija vilciens, veda labību, galvenokārt kviešus, visi taisījās un brauca kopā. Tad, kad pārbrauca, kaut kā jau vajadzēja nosvinēt. Pa kādai glāzītei jau arī izdzēra. Bet tas bija reti, pārsvarā, kad bija kāda balle. Tiklīdz ienāca krievi, mums pagastā Vella muižas namā uzreiz uztaisīja bodi. Tad sākās tā trakā dzeršana. Es toreiz biju tāda knīpa, bet tagad ar prātu saprotu – dzēra tāpēc, ka bija kreņķi. Vīri nezināja, kas būs tālāk, baidījās, ka sāksies karš," atceras 94 gadus vecā Rasma Ādama no Vilces pagasta.

Šis raksts ir daļa no rakstu sērijas "Latvijas dzertgriba", kurā stāstām par alkoholismu Latvijā un grādīgo dzērienu ietekmi uz cilvēku dzīvēm.

Viņas atmiņas ieskicē kopējo sabiedrībā valdošo uzskatu, ka pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un atkārtotās okupācijas 1944. gadā sākās pamatīgs alkoholisma vilnis un latvieši kļuva par dzērāju tautu. Vai tiešām padomju vara pēc okupācijas izvirzīja mērķi nodzirdīt latviešu tautu un latvieši patiesi sāka dzert vairāk? Īsā atbilde ir "nē", jo vienkārši nav ne datu, ne pētījumu, kas šo tēzi apstiprinātu vai noliegtu. Atsevišķi sekundāri avoti liecina par dažām tendencēm dzeršanas kultūras izmaiņās, tomēr, arī pamatojoties uz tiem, nekādus vispārīgus secinājumus nevar izdarīt. Turklāt pieejamā statistika liecina, ka Latvijā alkohols visvairāk tiek lietots tieši šobrīd, nevis kādos aizlaikos.

Kāda ir dzeršanas vēsture Latvijā? Kā kļuvām par dzeršanas statistikas līderiem? Vai alkoholisms ierakstīts Latvijas iedzīvotāju gēnos?

Dzērāji ar gadsimtu stāžu

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!