Valdība spriedīs par jauno izglītības finansēšanas modeli; termiņi un summas vēl neskaidras

IZM bija jāizstrādā informatīvais ziņojums par ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar skaidriem kritērijiem tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, kā arī ar ietekmes izvērtējumu uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Gatavojot ziņojumu, IZM secināja, ka definēto izglītības sistēmas mērķu sasniegšanas nodrošināšanai ir nepieciešami kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā, ko iespējams nodrošināt ar efektīvu pārvaldību.

Tādēļ šī informatīvā ziņojuma ietvaros tiek piedāvāti ne tikai kritēriji skolu tīkla reformai, bet arī ietvars jaunam finansēšanas modelim izglītības programmu nodrošināšanai nepieciešamo pedagogu atalgojumam, kas attiecināmi uz pašvaldību dibinātām un privātām vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēm, kas ir arī noteikts kā viens no uzdevumiem Deklarācijā par Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

Jauns finansēšanas modelis

Lai nodrošinātu, ka katra izglītības iestāde saņem finansējumu (pedagogu atalgojumam) atbilstoši faktiskajām izglītības programmas izmaksām, vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādēm plānots ieviest jaunu finansēšanas modeli – "Programmas skolā". IZM skaidro, ka tas paredz resursus pilnvērtīgai izglītības programmas īstenošanai, nosakot, ka finansējums tiek aprēķināts konkrētai izglītības iestādei, ņemot vērā tajā nodrošināto izglītības programmu apmēru.

Piedāvātais ietvars nav attiecināms uz mūzikas, mākslas un deju skolām.

IZM sniegtā informācija liecina, ka modelis ietver izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo pedagogu atalgojuma aprēķinu, efektīvu izglītības iestādes atbalsta un administratīvā personāla sastāvu, kā arī papildu finansējumu iekļaujošas izglītības nodrošināšanai.

Turpmākā modeļa detalizācijas izstrādē plānots izvērtēt papildu finansējuma apmēru valsts ģimnāzijām (10. – 12. klašu posmā) metodiskās funkcijas nodrošināšanai, kas jāvērtē kontekstā ar Ministrijas uzsākto darbu pie efektīvas metodiskās funkcijas pārvaldības nodrošināšanas.

Jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir veicināt izglītības iestādes autonomiju valsts finansējuma pedagogu darba samaksai efektīvā izlietojumā, nodrošinot augstāku izglītības kvalitāti, vienlaikus arī ļaujot nodrošināt, ka katrai izglītības iestādei, neatkarīgi no tās atrašanās vietas un konkrētas pašvaldības noteiktās kārtības finansējuma sadalei, saņem izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu (pedagogu atalgojumam).

Modeļa koncepts

Finansēšanas modeļa "Programmas skolā" koncepts paredz par pamatu izmantot optimālās klases lielumu, nodrošinot līdzvērtīgu finansējuma apmēru līdzīgām izglītības iestādēm visā valsts teritorijā. "Izglītības iestāde nodrošina izglītības procesu atbilstoši skolēna labākajām nākotnes interesēm, balstoties uz skolēna attīstības un izaugsmes potenciālu, nevis pielāgojot skolēna vajadzības izglītības iestādes iespējām," skaidro IZM.

Paredzams, ka valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pedagogu atalgojumam tiks piešķirts tām izglītības iestādēm, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem par ilgtspējīgu izglītības iestādi, taču detalizācija attiecībā uz finansējuma aprēķinu, t.sk. nosacījumi, kādos gadījumos valsts budžeta finansējuma apmērs tiktu samazināts vai valsts budžeta finansējums netiktu piešķirts konkrētas programmas īstenošanai, tiks izstrādāta, iesaistot nozares ekspertus, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku finanšu resursu pārvaldību.

Tāpat jaunā modeļa pamatā ir aprēķins par mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamo pedagogu likmju skaitu, kas attiecīgi tiks aprēķināts katrai klašu grupai, ņemot vērā mācību plānā noteiktās stundas un atbilstoši piemērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu par slodzes sastāvu.

Trīs lielumu klases

Jaunā modeļa aprēķins veikts, definējot trīs lielumu klases, proti, maza klase, kurā ir līdz 16 skolēniem, vidēja klase ar 17–24 skolēniem un liela klase, kurā ir 25 un vairāk skolēnu. IZM piebilst, ka šāds aprēķins nav tiešā veidā saistīts ar optimālās klases lielumu, kas tiek noteikts ar kvantitatīvajiem kritērijiem skolu tīkla kontekstā, bet tiek izmantots, pamatojoties uz individuālā pieejā pamatotu kompetenču izglītību, paredzot klašu dalīšanu grupās pie noteikta skolēnu skaita klasē.

Tāpat jaunais finansēšanas modelis paredz, ka tiek stiprināta pedagoga palīga loma. "Tas ir svarīgi, lai jau mācību sākumposmā bērni, kam ir grūtības mācībās, saņemtu savlaicīgu palīdzību, vienlaikus nekavējot kopējā mācību procesa norisi klasē, izvērtējot, kuros mācību priekšmetos nepieciešams atbalsts skolēnam un nodrošinot iespēju veiksmīgi iekļauties turpmākajā izglītības procesā," uzsver ministrijā.

Plānots, ka finansējumu atbalsta un administratīvā personāla atalgojumam tiks aprēķināts, pamatojoties uz optimālo atbalsta un administratīvā personāla sastāvu, kas nepieciešams pilnvērtīgam izglītības procesam, ņemot vērā izglītojamo skaitu izglītības iestādē, kas attiecīgi varētu tikt noteikts kā bāzes atbalsta un administratīvā personāla likmju skaits vai procentuālā apmērā no pamata pedagoģisko likmju finansējuma apmēra, līdzīgi, kā tas ir esošajā finansēšanas modelī.

Modelī paredzēts papildu finansējums katrai izglītības iestādei 2% apmērā no kopējā algu fonda, kas izmantojams papildu piemaksām pedagogiem individuālas pieejas nodrošināšanai skolēniem, kā arī vērtējot pedagogu profesionālās darbības kvalitāti.

Finansējuma apmērs nav zināms