Tieslietu ministrijas (TM) piedāvājums Latvijā ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību - nav pietiekams viendzimuma pāru partnerattiecību jautājuma noregulēšanai valstiskā līmenī, tomēr tas būtu labs sākums, šādu vērtējumu pauda viendzimuma partnerattiecību atbalsta kustības "Dzīvesbiedri" vadītājs Kaspars Zālītis.
Partnerība iecerēta kā jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šo regulējumu varētu attiecināt arī uz viena dzimuma pāriem.
Zālīša vērtējumā, partnerības ieviešana savā ziņā būtu gaidītais risinājums, jo tiktu ieviests regulējums kā tāds. Tomēr kopumā viņam to grūti nosaukt par cieņpilnu, jo "tad būtu nepieciešamas izmaiņas vēl 70 likumos".
Viņš norādīja, ka viendzimuma pāru jautājumā būtiski atrisināt arī mantojuma un ģimenes valsts pabalstu un bērnu jautājumus, jo arī viendzimuma attiecībās aug bērni, tādēļ ir nepieciešama arī viņu aizsardzība. Zālītis uzskata, ka būtu nepieciešams virzīt vēl otru likumprojektu pakotni.
Šobrīd virzītā pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Kā ziņots, Saeimas Juridiskā komisijas vairākums šodien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzīto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību.
TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna apstiprināja, ka partnerību varēs noslēgt tuvās personiskās attiecībās esoši cilvēki, kuri ir apliecinājuši gribu rūpēties viens par otru un kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā.
TM norāda, ka grozījumi iesniegti, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) spriedumu. Partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Likumu izmaiņām vajadzētu risināt jautājumu par viena dzimuma pāru iespējām legalizēt savas attiecības.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka ST ir atzinusi, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību. Lai izpildītu ST spriedumu, ir sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu. Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā.
Ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā. Pakotnē ietvertie grozījumi Notariāta likumā nosaka partnerības noslēgšanu un izbeigšanu pie notāra, paredzot, ka, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, partnerību var noslēgt divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība. Izstrādāti arī saistīti grozījumi Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Paredzēts, ka pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.
Plānots, ka normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stātos spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
