jauns pāris, pozē, selfijs
Foto: Shutterstock

Saeima ceturtdien, 1. novembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu pakotni, ar kuru Latvijā plānots ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerību. Deputāte Antoņina Ņenaševa (P) šo nodēvēja par vēsturisku dienu.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, tas nozīmē, ka partnerības regulējums tiks skatīts divos, nevis trijos lasījumos. Paredzams, ka galīgajā lasījumā likumprojekti tiks skatīti nākamnedēļ, 9. novembrī.

Ministrijā jau iepriekš informēja, ka ar likumprojektu pieņemšanu tiktu izpildīts Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums.

No TM sniegtās informācijas izriet, ka partnerība būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību.

Partnerība nav laulība

Pirms likumprojektu izskatīšanas pirmajā lasījumā uzrunu Saeimai teica tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kura skaidroja terminu "partnerība". "Partnerība nav pēc būtības jauns tiesību institūts, bet partnerības pakotne šo partnerību parāda mazliet citā juridiskā gaismā, proti, partnerība ir nevis jaunas tiesiskas attiecības nodibinošu tiesību institūts, bet gan konstatējošs. Tātad nevis konstitutīvs, bet konstatējošs, kur deklaratīvi divas personas, iesniedzot savu savstarpējo deklarāciju ar publisku ticamību pie zvērināta notāra, saņem notariālu aktu, samaksājot par to valsts nodevu," skaidroja ministre.

Tāpat viņa skaidroja, kas varēs noslēgt partnerību, proti, pilngadīgas personas, kuras nav radniecībā taisnā līnijā, kuras nav laulībā savstarpējā vai ar citu personu. "Tas ir dzimumu neitrāls piedāvājums. Šādu partnerību var deklarēt divas personas – vīrietis un sieviete, divas sievietes, divi vīrieši," sacīja Lībiņa-Egnere un piebilda, ka partnerību nevar salīdzināt ar laulību.

"Civillikuma sadaļā par laulību teikts, ka ar laulības noslēgšanu tiek nodibinātas jaunas attiecības ar vairākām prezumpcijām. Viena no tām - laulības attiecībās - ir laulāto kopīgas mantas prezumpcija. Partnerībai šādas prezumpcijas nav. Tāpat laulībā ir arī citas prezumpcijas. Šeit nedz savstarpējie mantiskie darījumi, nedz savstarpējās personiskās attiecības partnerībā nav skartas, līdz ar to partnerība tādā izpratnē, kā to paredz Satversmes 110. pants un Satversmes tiesas dotā interpretācija, nekādi neskar laulības institūtu. Bet vēl jo vairāk, nošķir šos divus institūtus," uzsvēra Lībiņa-Egnere.

Puritānismam Saeimā nav vietas

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!