Latvijas Pareizticīgās baznīcas garīdznieki Maskavā apsprieduši 'aktualitātes'; drošībnieki lietas kursā  (27)

Abi LBP Sinodes locekļi uz Maskavu bija devušies, saņemot metropolīta Aleksandra svētību, savukārt patriarhs Kirils bija devis svētību dalībai šajā pasākumā četriem Krievzemes Pareizticīgās baznīcas sinodes pārstāvjiem.

Krievijas baznīcu pārstāvēja augsta līmeņa garīdznieki – Kruticu un Kolomnas metropolīts Pāvils, Patriarha vietnieks Maskavas eparhijā, Voskreseneskas metropolīts Dionīsijs, Maskavas Patriarhijas lietu pārvaldnieks, Volokolamaskas metropolīts Antonijs, Krievijas Pareizticīgās baznīcas Ārējo sakaru nodaļas priekšsēdētājs un patriarha Kirila padomnieks Baznīcas ārējo sakaru jomā virspriesteris Nikolajs Balašovs.

Kā vēsta LPB preses dienests, tikšanās notikusi labvēlīgā gaisotnē un apspriesti daudzi jautājumi, kurus gan preses dienests paziņojumā nekonkretizē. Arī uz portāla "Delfi" jautājumiem par tikšanās mērķi un apspriesto jautājumu loku, kā arī tās rezultātiem baznīcas preses pārstāvji neatbildēja.

"Saruna noritēja konstruktīvā un kristīgi biedriskā atmosfērā," raksta LPB preses dienests, akcentējot, ka abiem garīdzniekiem no Latvijas bijusi "iespēja godināt senā Daniela klostera svētumus un ar Svētīgākā Patriarha Kirila svētību tika saņemtas Svētās Mirres Svētā Eļļas svaidīšanas Sakramenta veikšanai LPB".

Ņemot vērā Krievijas Pareizticīgās baznīcas ciešās saites ar agresorvalsts izlūkdienestiem, portāls "Delfi" vērsās Valsts drošības dienestā (VDD), lūdzot komentēt, vai šāda vizīte nav uzskatāma par apdraudējumu Latvijas drošībai.

Dienestā norādīja, ka VDD, atbilstoši savai kompetencei, pastāvīgi seko līdzi notikumiem valstī, vērtējot to iespējamo ietekmi uz Latvijas nacionālās drošības interesēm.

"Varam apstiprināt, ka VDD vērtē arī norises, kas saistītas ar LPB, un esam informēti par minēto vizīti," atzīmēja drošībnieki, taču atturējās no plašākiem komentāriem.

Daniela klosteris Maskavā dibināts 13. gadsimta beigās, bet pagājušā gadsimta 30. gados tā darbība pārtraukta. Maskavas patriarhāts to atguva 1983. gadā, lai tur izveidotu Krievijas pareizticīgās baznīcas garīgo un administratīvo centru. Šī vīriešu klostera teritorijā izvietota Sinodālā rezidence, kur nozīmīgu jautājumu risināšanai tiek sasauktas baznīcas Sinodes jeb sapulces, baznīcas Ārējo sakaru rezidence un patriarha Kirila apartamenti. Klostera galvenais arhimandrīts ir patriarhs Kirils, liecina šī klostera mājaslapā pieejamā informācija.

LPB līdz šim bijusi Krievijas Pareizticīgās baznīcas kanoniskā pārraudzībā. 2022. gada oktobra beigās LPB koncilā atbalstīja vēršanos pie patriarha Kirila ar lūgumu šo statusu mainīt – piešķirt baznīcai neatkarīgu statusu jeb autokafāliju.

Pirms tam, 8. septembrī, Saeima paātrinātā kārtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā, kas paredz izslēgt jebkādu Maskavas patriarha ietekmi vai varu pār LPB. LPB neatkarību atzina 73 deputāti. Minētos likuma grozījumus izstrādāja toreizējais Valsts prezidents Egils Levits sadarbībā ar tā laika tieslietu ministru Jāni Bordānu (K).

"Atteikšanās no jebkādas saiknes ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un nacionālajai drošībai," paziņojumā uzsvēra Levits. "Tas vēsturiski mūsu pareizticīgajai baznīcai de facto ir bijis noteikts ar 1921. gada 6(19.) jūlija Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926. gada 8. oktobra noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli," pamatoja Levits.

Tikmēr 2023. gada sākumā izdevums "jauns.lv" ziņoja, ka tieši aiz Daniela klostera mūriem tiekot veidots LPB garīdznieku, draudžu un dievnamu "melnais saraksts". Tajā tiek iekļauti tie Latvijas pareizticīgie garīdznieki un draudzes, kuras pieprasa LPB neatkarību no Maskavas un nosoda Krievijas karaspēka zvērības Ukrainā.

Izdevums rakstīja, ka šādu secinājumu ļauj izdarīt Latvijas žurnālistes Tatjanas Timukas šā gada 26. janvāra raksts Maskavas izdevumā "Аргументы Недели" ("Nedēļas Argumenti") – viņas sarunas ar Maskavas Solovetskas klostera garīdznieku, kādu Vladimiru. No "tēva Vladimira" teiktā izrietot, ka tagad tiem Latvijas "īstenajiem pareizticīgajiem", kuri vēlas apmeklēt kādu dievnamu Latvijā, ir jāvēršas pēc padoma iepriekšminētajā klosterī.

Tāpat izdevums ziņoja, ka Krievijas pareizticīgās baznīcas oficiālajā mājaslapā LPB piešķirts unikāls statuss, kāds nav nevienai citai Maskavas patriarhāta kanoniskā pakļautībā esošai struktūrai – "самоуправляемая Православная Церковь" ("pašpārvaldes pareizticīgo baznīca"). Līdzīgs statuss, bet ar citu oficiālu formulējumu ir vēl tikai četrām baznīcām – Krievu pareizticīgai baznīcai ārzemēs (neatkarīgajai baznīcai, kas tika izveidota Amerikā un Rietumeiropā pēc boļševiku apvērsuma Krievijā), kā arī Ukrainas, Moldovas un Igaunijas baznīcām.